Ja likumdevēji atbalstīs amerikāņu tiešu iejaukšanos Sīrijas pilsoņkarā, tā nebūs pirmā reize, kad ASV veiks ierobežotu militāro operāciju ārvalstīs. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka šādos gadījumos amerikāņi ļoti reti ir radījuši nopietnus zaudējumus vai piespieduši mainīt to uzvedību, kuriem ir uzbrukuši.
Bez sauszemes spēkiem
Dokuments, kas ir jāapstiprina ASV Kongresa locekļiem, pilnvaro prezidenta administrāciju veikt ierobežotu militāru operāciju, kuras laikā netiek izmantoti sauszemes spēki. Operācijai ir noteikts laika limits - 60 dienas, bet prezidentam ir tiesības to pagarināt vēl par 30 dienām, ja viņš vēlreiz saņem Kongresa atbalstu.
Pirms rezolūcijas projekta apspriešanas Senāta Ārlietu komisijā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs uzrunā apliecināja, ka Baltā nama rīcībā ir «neapšaubāmi» pierādījumi par Sīrijas valdības spēku saistību ar 21. augustā notikušo ķīmisko uzbrukumu.
Viņš arī sacīja, ka prezidenta mērķis nav ievilkt Savienotās Valstis kārtējā karā. «Viņš tikai prasa pilnvaras, lai skaidri parādītu, ka ASV vārdus pārvērš darbos,» Dž. Keriju citē BBC.
Demokrātu partiju pārstāvošā prezidenta B. Obamas ieceri uzbrukt Sīrijai atbalstījuši Republikāņu partiju pārstāvošais Kongresa apakšpalātas - Pārstāvju palātas - spīkers Džo Bēners un republikāņu frakcijas Pārstāvju palātā vadītājs Ēriks Kantors.
Republikāņiem ir vairākums Pārstāvju palātā, tādēļ B. Obamam šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Tomēr gan Dž. Bēners, gan Ē. Kantors paziņojuši, ka neietekmēs partijas biedru nostāju, ļaujot viņiem balsot saskaņā ar «sirdsapziņu», vēsta Reuters.
Pagaidām prezidenta vēlme uzbrukt Sīrijai nebauda amerikāņu sabiedrības atbalstu. Pēdējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka pret triecienu Sīrijai iestājas 56% ASV iedzīvotāju, bet par ir 19%.
Sīrijas režīma ietekmīgākais sabiedrotais Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien publicētā intervijā sacīja, ka bez ANO Drošības padomes mandāta amerikāņu militārās operācijas pret Sīrijas režīmu tiks uzskatītas par nelikumīgu agresiju pret neatkarīgu valsti.
Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka Krievija varētu atbalstīt uzbrukumu Sīrijai, ja būtu skaidri pierādījumi, ka B. el Asada spēki ir lietojuši masu iznīcināšanas ieročus. «Ja ir pierādījumi, ka Sīrijas armija izmantoja ķīmiskos ieročus, tad tie ir jāiesniedz ANO Drošības padomei. Un tiem ir jābūt pārliecinošiem,» teica V. Putins un piebilda, ka būtu «jocīgi», ja B. el Asads izmantotu ķīmiskos ieročus.
Pieredze neiepriecinoša
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā ASV ārvalstīs vairākkārt ir veikušas īslaicīgus militāros triecienus bez sauszemes karaspēka iesaistīšanas, bet tie reti ir devuši cerētos rezultātus. Vairākos gadījumos pēc tam ir sekojuši asiņaini uzbrukumi amerikāņiem.
1983. gada septembrī Libānas pilsoņkara laikā Vidusjūrā noenkuroti ASV karakuģi apšaudīja pret Libānas armiju karojošo grupējumu pozīcijas. 23. oktobrī spridzinātājs pašnāvnieks uzbruka ASV jūras kājnieku barakām Beirūtā, nogalinot 241 amerikāņu militārpersonu. 1984. gada februārī ASV prezidents Ronalds Reigans pavēlēja izvest amerikāņu spēkus no Libānas.
1986. gada 15. aprīlī amerikāņi veica gaisa uzbrukumus Lībijas pilsētām Damaskai un Bengāzī, jo ASV vainoja Lībijas diktatora Muammara Kadāfi specdienestus 5. aprīlī Rietumberlīnes naktsklubā La Belle notikušajā bumbas sprādzienā, kurā tika nogalināti divi un ievainoti 79 amerikāņu karavīri.
1988. gada decembrī virs Lokerbi ciemata Skotijā tika uzspridzināta amerikāņu aviokompānijas Pan Am pasažieru lidmašīna, nogalinot visus 270 uz klāja esošos. 2008. gadā Lībija atzina saistību ar terora aktu.
Pēc tam kad 1998. gada augustā teroristu tīkls Al Qaeda uzspridzināja ASV vēstniecības Kenijā un Tanzānijā, amerikāņi veica raķešu uzbrukumus Al Qaeda nometnēm Afganistānā un farmācijas rūpnīcai Sudānā, kas toreiz atbalstīja Osamas bin Ladena organizāciju.
Al Qaeda atbildēja, 2000. gadā uzspridzinot ASV karakuģi Jemenā, bet 2001. gada 11. septembrī deva triecienu mērķiem ASV.