"Pirms sešiem mēnešiem mēs domājām, ka vardarbība un ciešanas ir sasniegušas kulmināciju un miers jau redzams pie horizonta. Mēs kļūdījāmies," sacīja Lancers, kuram šomēnes tika liegta uzturēšanās Dienvidsudānā.
"Politiskā nesamierināmība atvirzījusi mieru vēl tālāk. Karš turpina plosīties un ved pie ekonomiskā sabrukuma," viņš piebilda.
Pilsoņu karš Dienvidsudānā, kura 2011.gadā ieguva neatkarību no Sudānas, sākās 2013.gada decembrī, kad prezidents Salva Kīrs apsūdzēja savu bijušo vietnieku Rieku Mačaru sazvērestības plānošanā.
Vardarbībā, kas pāraugusi etniskā konfliktā, kurā iesaistīti vairāki militāri grupējumi, jau nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku.
Dienvidsudānas konfliktam raksturīgi etniski slaktiņi, izvarošanas, uzbrukumi civiliedzīvotājiem un medicīnas iestādēm.
"Pusē valsts katrs trešais bērns akūti cieš no pārtikas trūkuma un 250 000 cieš badu," sacīja Lancers. Viņš aicināja valstis saziedot 1,63 miljardus dolāru palīdzībai Dienvidsudānai, kur tā nepieciešama divām trešdaļām no valsts 12 miljoniem iedzīvotāju.
"Nesenās kaujas raksturo plaša māju dedzināšana, skolu, slimnīcu un medicīnas punktu demolēšana, mājlopu laupīšana (..), ūdens avotu iznīcināšana un citi uzbrukumi infrastruktūrai," sacīja Lancers, piebilstot, ka karojošās puses nešķiro civilos un militāros mērķus.
Kopš kara sākuma nogalināti arī vairāk nekā desmit palīdzības organizācijas darbinieki un daudzi pazuduši bez vēsts. Izlaupīti arī palīdzības konvoji un palīdzības organizāciju nometnes.
Āfrikas Savienība otrdien nosodījusi karojošo pušu līderus un aicinājusi ANO Drošības padomi piemērot viņiem sankcijas.