ASV pirmdien vakarā Drošības padomes dalībvalstu delegācijām nodevušas atbilstošu rezolūcijas projektu. Vašingtona cer, ka dokumentu izdosies pieņemt 24.septembrī augsta ranga sanāksmē, kuru vadīs ASV prezidents Baraks Obama.
ANO diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, norādīja, ka padomē jautājumā par rezolūciju tiks panākta vienprātība. Dalībvalstu vidū valda saskaņa attiecībā uz cīņu ar ārvalstu ekstrēmistiem, atzina ASV amatpersona.
Rezolūcijas projekts ir balstīts ANO hartas 7.nodaļā, kas dokumentu padara saistošu 193 ANO dalībvalstīm un dod Drošības padomei pilnvaras panākt lēmumu izpildīšanu ar ekonomiskām sankcijām vai spēku.
Tiesa gan, dokumenta projektā nav dots pilnvarojums pielietot militāru spēku, lai vērstos pret ārvalstu karotāju problēmu.
"Visām valstīm ir jānodrošina, ka to vietējie likumi un noteikumi [šos pārkāpumus] atzīst par nopietniem kriminālnoziegumiem, lai tiktu radīta iespēja tiesāt un sodīt tādā veidā, kas pienācīgi atspoguļotu šo pārkāpumu nopietnību," teikts rezolūcijas projektā.
Valstīm jāatzīst par pretlikumīgu pilsoņu ceļošana uz ārzemēm, līdzekļu vākšana vai arī darbības, kas sekmē indivīdu ceļošanu uz ārzemēm, "ar mērķi gatavot, plānot vai piedalīties teroraktos, vai arī lai nodrošinātu teroristu apmācību vai šādās apmācībās piedalītos".
Valstīm, "ievērojot starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās bēgļu tiesības, ir jānovērš un jāapspiež [ārvalstu karotāju] vervēšana, organizēšana, transportēšana un nodrošināšana ar aprīkojumu".
Rezolūcijas projekts vēršas pret ārvalstu karotājiem, kas dodas uz jebkuru no konfliktiem, lai arī kur pasaulē tas notiktu. Tomēr tās izstrādāšanu pasteidzinājusi Sīrijas un Irākas džihādistu grupējuma Islāma valsts un Al Qaeda Sīrijas atzara Al Nusra nostiprināšanās.
Islāma valsts kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem un 30.jūnijā tās pasludināja par "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Džihādistu grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret ar Al Qaeda saistīto Al Nusra.
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši Islāma valsts panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un ofensīvu turpina, iespiežoties arī kurdu apvidos.
Islāma valsts vēl nesen darbojās kā Al Qaeda atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru Al Qaeda sabiedroto - grupējumu Al Nusra -, teroristu tīkla vadība no "Islāma valsts" norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina Al Nusra.
Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.
Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar Al Qaeda saistītajiem grupējumiem.
"Rietumi ir smagi samaksājuši par Al Qaeda finansēšanu tā agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī," pērn intervijā brīdināja Asads.
Islāma valsts kaujās izmanto ASV armijas ieročus un bruņojumu, ko dumpiniekiem Sīrijā piegādājusi Saūda Arābija, liecina pirmdien publicētais Lielbritānijas Konfliktu bruņojuma izpētes organizācijas ziņojums.