ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumā tiek pausts aicinājums Nikaragvas prezidenta Daniela Ortegas valdībai nekavējoties apturēt protestētāju vajāšanu un atbruņot maskējušos civilistu grupas, kas ir atbildīgas par daudzām slepkavībām un patvaļīgām aizturēšanām.
Politiskajā vardarbībā Nikaragvā kopš aprīļa vidus ir nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku. Kaimiņvalsti Kostariku ir pārplūdinājuši tūkstošiem patvēruma pieprasījumu no cilvēkiem, kas aizbēguši no Nikaragvas.
Ziņojumā ir aprakstīti nelikumīgi aresti, spīdzināšanas un prāvas aiz slēgtām durvīm. Ārsti, tiesneši un citu profesiju pārstāvji, kas piedalījušies protestos vai pauduši atbalstu tiem, ir atlaisti no darba.
"Vajāšanu līmenis ir tāds, ka daudzi no tiem, kas piedalījušies protestos, aizstāvējuši protestētāju tiesības vai vienkārši pauduši citādu viedokli, ir bijuši spiesti slēpties, ir atstājuši Nikaragvu vai mēģina to izdarīt," teikts ziņojumā.
ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins paziņoja reportieriem Ženēvā, ka "represijas un atriebība demonstrantiem Nikaragvā turpinās, kamēr pasaule skatās citur".
Viņš aicināja starptautisko sabiedrību uz"konkrētu rīcību, lai novērstu pašreizējās krīzes Nikaragvā pāriešanu dziļākos sociālos un politiskos nemieros".
Ortegas valdība noraidīja ziņojumu kā nepamatotu un tādu, kas balstās uz valdības pretinieku mediju kontiem. Tā noliedza apsūdzības pārmērīgā spēka lietošanā pret protestētājiem.
"Ziņojums ir neobjektīvs un sagrozīts ar subjektīviem apgalvojumiem," paziņoja valdība savā atbildē ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam. Tā arī atzīmēja, ka ziņojumā nav pieminēts valsts apvērsuma mēģinājums, kurš, kā apgalvo Ortega, esot noticis.
Protesti Nikaragvā sākās 18.aprīlī kā demonstrācijas pret sociālās apdrošināšanas reformām, kas šo protestu dēļ tika atceltas.
Policijas un valdības piekritēju vardarbīgas vēršanās pret protestiem dēļ tie izvērtās par tautas sacelšanos, kuras dalībnieki tagad pieprasa Ortegas un viņa sievas viceprezidentes Rosario Muriljo atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanas.
Ortega noliedz, ka būtu atbildīgs par cilvēku bojāeju, un apsūdz viņa demisijas pieprasītājus valsts apvērsuma plānošanā.
72 gadus vecais Ortega ir prezidents no 2007.gada, bet pirms tam vadīja valsti no 1979. līdz 1990.gadam. Viņš ir bijušais kreiso sandinistu partizāns, kurš piedalījās ASV atbalstītā Nikaragvas diktatora Anastasio Somosas gāšanā, bet vēlāk pats ieguva diktatora reputāciju.