Kā atzinis konferences priekšsēdētājs, Argentīnas vēstnieks ANO Roberto Garsija Moritans, dažas valstis iebildušas pret līguma projekta galīgo variantu.
Lai panāktu vienošanos, bija nepieciešama visu 193 sarunu dalībvalstu piekrišana, bet ASV piektdien paziņoja, ka tām vajag vairāk laika līguma projekta izvērtēšanai. Līdzīgu viedokli paudušas arī Krievija un Ķīna. Par to, vai sarunas turpināt, lems ANO Ģenerālā asambleja, kas sanāks uz jauno sesiju septembra beigās.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns paudis vilšanos, ka pēc vairāku gadu sagatavošanās darba un četras nedēļas ilgām sarunām dalībvalstīm nav izdevies panākt vienošanos, bet vienlaikus izteicis stingru apņemšanos panākt saprātīgu līgumu, balstoties uz lielo jau paveikto darbu. Pēc viņa teiktā, dalībvalstis atzīst, ka sarunas jāturpina.
Vairāki diplomāti neveiksmē vainojuši ASV, norādot, ka Vašingtona sarunām atvēlēto laiku nosaukusi par pārāk īsu, turklāt iespējams, ka šādu līgumu varētu noraidīt Kongress. Kā izteicies kāds Rietumu diplomāts, kas vēlējies saglabāt anonimitāti, "tagad nāksies gaidīt līdz ASV prezidenta vēlēšanām", lai izkļūtu no strupceļa. Tomēr ASV Valsts departments izplatījis paziņojumu, kurā norādīts, ka Vašingtona atbalsta domu nākamgad rīkot otro sarunu kārtu un uzskata nelegālo parastā bruņojuma tirdzniecību par svarīgu nacionālās drošības problēmu, tomēr nevar atbalstīt balsojumu Ģenerālajā asamblejā par līguma tekstu tā pašreizējā variantā, lai gan tajā jau panākts būtisks progress.
Nobeigumā 90 valstis, ieskaitot visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Latīņamerikas, Karību jūras baseina un Āfrikas valstis, parakstījušas tekstu, paužot vilšanos par neveiksmi, bet norādot, ka nav zaudējušas apņemšanos paveikt šo darbu līdz galam.