"Tas, kas mums ir pie Eiropas sliekšņa, ir bēgļu krīze," atzina ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis Viljams Spindlers.
Viņš pavēstīja, ka līdz jūlija beigām Eiropā pa jūru ieradušies 224 000 bēgļu un imigrantu.
Gandrīz visi šie cilvēki, kas nedrošās laivās devušies pāri jūrai, pakļauti cilvēku kontrabandistu labvēlībai, nonākuši Grieķijā vai Itālijā. Grieķiju sasnieguši 124 000 imigrantu, bet Itāliju - 98 000.
Šajā periodā ne tuvu visi laimīgi sasnieguši krastu. Vairāk nekā 2100 cilvēku ir noslīkuši vai pazuduši, norādīja Spindlers.
Viņš uzsvēra, ka šajos skaitļos nav iekļauti cilvēki, kas varētu būt gājuši bojā trešdien, apgāžoties kuģim pie Lībijas krastiem.
Zvejas laiva, kurā atradās vairāk nekā 600 cilvēku, nonāca grūtībās apmēram 15 jūras jūdzes no Lībijas krastiem un apgāzās, kad, tuvojoties glābējiem, izmisušie pasažieri saskrēja vienā laivas pusē, cerot, ka tiks izglābti.
Īrijas patruļkuģis "Niamh", kas pirmais sasniedza nelaimes vietu, ceturtdien iebrauca Palermo un atveda 367 izdzīvojušos, kuru vidū ir 12 sievietes un 13 bērni. Atvesti tika arī 25 bojāgājušo ķermeņi. Tas ir trešais šāda veida nelaimes gadījums šogad.
"Lielākā daļa to, kas šķērso Vidusjūru, ir bēgļi, kas bēg no kara un vajāšanas, nevis ekonomiskie migranti," sacīja Spindlers, uzsverot, ka 38% šogad atbraukušo veido sīrieši, kas bēg no asiņainā pilsoņu kara.
No šajā gadā Eiropas krastos izkāpušajiem 12% bijuši eritrejieši, 11% - afgāņi, 5% - nigērieši un 4% - somālieši.