Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ES plānu salīdzinājis ar ebreju diskrimināciju nacistiskajā Vācijā pirms Otrā pasaules kara. Izraēlas Ārlietu ministrija ebreju apmetnēs ražoto preču marķēšanu interpretē kā Izraēlas valsts boikotu.
Atsevišķas ES dalībvalstis ik pa laikam ir mēģinājušas panākt ieceres par marķējuma iedzīvināšanu, bet dažādu iemeslu dēļ process nevirzījās. Piemēram, 2013. gadā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs aicināja ES atlikt marķējuma ierosinājuma īstenošanu, jo viņš centās restartēt Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes miera sarunas. Izraēla 2014. gada aprīlī izstājās no sarunām.
"Izraēlas nelikumīgo apmetņu tālāka paplašināšanās okupētajās palestīniešu teritorijās un citās teritorijās, kuras Izraēla ir okupējusi kopš 1967. gada, apdraud taisnīga un galēja miera līguma izredzes," bija teikts vēstulē, ko noplūdināja Izraēlas laikraksts Haaretz. "Eiropas patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem par to preču izcelsmi, kuras viņi patērē."
Izskanējušas spekulācijas, ka vēstules iniciators bijis Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss. Beļģijas valdība jau pagājušajā gadā rekomendēja lielveikalu ķēdēm marķēt lauksaimniecības produktus, kas nākuši no ebreju apmetnēm Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Golānas augstienēs.
Juhna