Saskaņā ar aptauju, kuru jūnijā pēc laikraksta Svenska Dagbladet pasūtījuma veicis sabiedriskās domas izpētes uzņēmums Sifo, 49% respondentu iebilst pret Zviedrijas iestāšanos NATO, kamēr to atbalsta tikai 33%, bet 18% nav varējuši formulēt savu viedokli.
Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības noskaņojums kopš iepriekšējās Sifo aptaujas, kas tika veikta 2015.gada septembrī, ir mainījies. Iepriekšējās aptaujas laikā 41% zviedru atbalstīja valsts dalību NATO, kamēr 39% pret to iebilda, bet 20% nevarēja sniegt skaidru atbildi.
2015.gada rezultāti šķietami liecināja par vērā ņemamu sabiedrības noskaņojuma maiņu, taču jaunākā Sifo aptauja parāda, ka tā bijusi īslaicīga.
Sifo aptauju nodaļas vadītājs Toivo Sjorens sarunā ar Svenska Dagbladet norāda, ka viens no iemesliem noskaņojuma maiņai varētu būt valdošās Sociāldemokrātu partijas politiķu pretestība dalībai NATO.
Saskaņā ar Sifo aptauju spēcīgākais pretspars NATO dalībai nāk no Sociāldemokrātu un Zaļās partijas vēlētājiem, bet jo īpaši no kreisi ekstrēmās "Kreisās partijas" atbalstītājiem.
Turpretim vēlmi iestāties NATO var vairāk sagaidīt no vidusšķiras vēlētājiem neatkarīgi no tā, kuru partiju viņi atbalsta, izņemot Centra partijas atbalstītājus.
Vislielāko atbalstu NATO pauž Kristīgo demokrātu partijas vēlētāji. Arī galēji labējās Zviedrijas Demokrātu partijas vēlētāji sliecas atbalstīt dalību NATO, lai gan pati partija pret aliansi izturas ar lielu skepsi.
Nedēļas sākumā bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts pauda viedokli, ka valsts pievienosies NATO desmit gadu laikā, kā galveno iemeslu minot raizes par Krievijas "augošajām autoritārisma tendencēm".
Maijā Zviedrijas parlaments Riksdāgs ratificēja līgumu ar NATO par uzņēmējvalsts atbalstu (HSNA), kas ļauj alianses gaisa spēkiem un flotei ar Stokholmas atļauju šķērsot Zviedrijas teritoriju.