Arī baski vēlas neatkarības referendumu

"Mēs esam nācija, mēs esam basku tauta, mēs esam Eiropas pilsoņi ar brīvībām un vēsturiskām tiesībām, mums ir valoda, kultūra."Ar šo paziņojumu viņš nācis klajā dienā, kad Katalonijā notika vēlēšanas, kurās katalāņu nacionālisti reģionālajā parlamentā izcīnījuši absolūto vairākumu.Pēc veltiem centieniem pārliecināt Madridi dot atļauju Katalonijā sarīkot neatkarības referendumu Katalonijas premjerministrs Arturs Mass izlēma izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, kas kalpotu kā tautas nobalsošanas aizstājējs.Masa vadītā koalīcija Kopā par Jā! (Junts pel Si - JS), kurā apvienojušies neatkarības atbalstītāji, solījusi, ka uzvaras gadījumā, ja tā iegūs absolūto vairākumu parlamentā, nākamo mēnešu laikā tiks izstrādāta Katalonijas konstitūcija, izveidotas visas suverēnai valstij nepieciešamās pārvaldes institūcijas un oficiāli pasludināta neatkarība no Spānijas.JS paredz, ka pārejas periods līdz de facto neatkarības sasniegšanai ilgs 18 mēnešus.Jau svētdienas vakarā, uzrunājot savus atbalstītājus Barselonas centrā, Mass paziņoja, ka JS ir saņēmusi "demokrātisku mandātu", lai sāktu ceļu uz neatkarīgu Kataloniju."Tas dod mums lielu spēku un stipru leģitimitāti, lai turpinātu šo projektu," sajūsminātajam pūlim, kas skandēja "neatkarība, neatkarība", sacīja reģionālās valdības vadītājs.Līdzīgi kataloņiem, arī baskiem ir sava atšķirīga valoda un kultūra, un reģions jau sen cīnās par savu pilnvaru paplašināšanu, īpaši nodokļu iekasēšanā, izglītībā un iekšlietās.Četras desmitgades basku separātistu bruņotais grupējums ETA ar ieročiem rokās centās panākt neatkarīgas valsts izveidi basku apdzīvotajās teritorijās Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.Grupējuma rīkotie terora akti prasījuši 839 cilvēku dzīvības, taču 2011.gadā ETA, kuru novājinājuši daudzu locekļu aresti un sabiedrības atbalsta mazināšanās vardarbīgajai taktikai, paziņoja, ka pārtrauc bruņoto cīņu.Tomēr līdz šim grupējums atteicies atbruņoties un pašlikvidēties, ko pieprasa gan Madride, gan Parīze.