9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Karastāvoklis atcelts Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana un opozīcijas vienošanās ietvaros, cenšoties mazināt politisko krīzi, kas valstī izcēlusies pēc Armēnijas zaudējuma konfliktā Kalnu Karabahā.
Pēc vienošanās par pamieru Armēnijā sākās plaši protesti pret valdību, to dalībniekiem pieprasot premjera demisiju. Arī augsta ranga militārpersonas pieprasīja Pašinjana atkāpšanos.
Pašinjans un opozīcija ir vienojušies jūnijā noorganizēt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas un pārtraukt protestus.
Armēnijas likumi nosaka, ka premjerministrs nevar tikt atcelts no amata karastāvokļa laikā.
Parlamentā, kuru kontrolē Pašinjana sabiedrotie, par 27.septembrī izsludinātā karastāvokļa atcelšanu nobalsoja 118 deputāti. Pret balsoja viens deputāts un viens no balsošanas atturējās.
Parlamenta spīkers un Pašinjana sabiedrotais Ararats Mirzojans otrdien sacīja, ka valdošā partija nolēmusi atbalstīt karastāvokļa atcelšanu, jo starp politiskajiem spēkiem panākta vienošanās par politiskās krīzes atrisināšanu ar pirmstermiņa velēšanām.