Armēnija un Azerbaidžāna nespēj pārvarēt domstarpības par strīdīgo teritoriju

Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka sarunas varētu būt auglīgas, jo abas puses stingri turas pie saviem argumentiem, kādam nākotnē vajadzētu būt Kalnu Karabahas statusam. Bet pēdējos mēnešos Erevānas un Baku retorikā regulāri tiek pieminēta bruņota spēka lietošana, ja risinājums netiks panākts sarunu ceļā. Strīds par statusu Kopš 1994. gada, kad pēc sešus gadus ilgušas karadarbības, kurā gāja bojā aptuveni 35 tūkstoši cilvēku, tika parakstīts pamiera līgums, pārsvarā armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha de facto ir neatkarīgs valstisks veidojums, tomēr neviena pasaules valsts to nav atzinusi, un starptautiski tā tiek uzskatīta par daļu no Azerbaidžānasteritorijas. Armēnija un Kalnu Karabahas valdība uzskata, ka Azerbaidžāna nedrīkst likt šķēršļus nelielā reģiona kļūšanai par neatkarīgu valsti, savukārt Azerbaidžāna itin nemaz nav noskaņota šķirties no teritorijas, kas Staļina valdīšanas gados tika pārveidota par autonomu apgabalu. Turklāt karadarbības laikā armēņu spēki okupēja septiņus nelielus rajonus ap Kalnu Karabahu, no tiem bēgļu gaitās devās gandrīz 600 tūkstoši cilvēku. Tieši tādēļ Baku ir apņēmības pilna atgūt kontroli pār Kalnu Karabahu.Neskatoties uz pamieru, ik pa laikam gan viena, gan otra puse to ir pārkāpusi, bet Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē izveidotajai Minskas grupai, kuras mērķis kopš darba sākšanas 1992. gadā bija panākt, ka Armēnija un Azerbaidžāna vienojas par Kalnu Karabahas statusu, nav izdevies panākt vērā ņemamu progresu.Gatavi karot Minskas grupā ietilpstošo valstu Krievijas, Francijas un ASV prezidenti maijā nāca klajā ar paziņojumu, ka ir pienācis pēdējais laiks, lai konfliktējošās puses miermīlīgā ceļā risinātu strīdu. «Mēs aicinām [Azerbaidžānas unArmēnijas] līderus sagatavot savas tautas mieram, nevis karam,» teikts D. Medvedeva, N. Sarkozī un Baraka Obamas kopējā paziņojumā. «Prezidentiem ir jāparāda politiskā griba un jānoformulē miera līguma pamatprincipi.»Tomēr pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka abas puses pagaidām nav spējīgas rast kompromisu. Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans maija sākumā paziņoja, ka Azerbaidžāna nogaidot īsto brīdi, lai sāktu karu, un pauda cerību, ka Krievija nepieciešamības gadījumā steigtos palīgā. Savukārt Azerbaidžāna ziņojusi par vairākiem gadījumiem, kad armēņu snaiperi uz Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas robežas nogalinājuši civiliedzīvotājus. Vienā gadījumā lode galvā raidīta kādam deviņgadīgam zēnam. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka Armēnija kavē miera procesu, tādēļ Baku esot gatava lietot spēku, ja rezultāts netiks sasniegts pie sarunu galda. «Galu galā azerbaidžāņu karavīri piepildīs tautas, valdības un virspavēlnieka cerības un atbrīvos okupēto zemi no ienaidniekiem,» teikts ministrijas paziņojumā. Gatavojoties iespējamam karam, kāda sabiedriskā organizācija Baku sākusi uzņemt brīvprātīgos, kuri varēs iziet snaiperu apmācību. Vairākums no brīvprātīgajiem nav sasnieguši 18 gadu vecumu, raksta The New York Times.