Armēnijas un Azerbaidžānas prezidenti vienojas ievērot pamieru Karabahā

Ilgi iesaldētais konflikts Kalnu Karabahā aprīļa sākumā izvērtās bruņotās sadursmēs, kurās nogalināti vismaz 110 cilvēku un kas radīja bažas par atklātas karadarbības atjaunošanos.Lai iznīcinātu atjaunotā konflikta iespēju pašā dīglī, tā sauktā Minskas grupa, kuras sastāvā ir Krievija, Francija un ASV, uzaicināja Armēnijas un Azerbaidžānas līderus uz Vīni, kur viņi tikās pirmoreiz kopš šo bruņoto sadursmju sākuma."Prezidenti apliecināja savu uzticību pamieram un konflikta mierīgai atrisināšanai," teikts viņu kopīgajā paziņojumā pēc sarunām."Prezidenti vienojās par nākamo sarunu kārtu, kas jārīko jūnijā vietā, par kuru jāpanāk abpusēja vienošanās, ar mērķi atsākt sarunas par visaptverošu atrisinājumu," teikts šajā paziņojumā.Puses arī vienojās pastiprināt pamiera novērošanas misiju, kuru vada Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Pašlaik Kalnu Karabahas frontē atrodas tikai seši EDSO novērotāji.Vienošanās bija reta kopīga diplomātiska uzvara ASV un Krievijai vienu dienu pirms tam, kad šīs valstis vadīs krīzes sarunas par Sīriju.Vidutāji, ar kuriem Armēnijas un Azerbaidžānas prezidenti tikās Vīnē, bija ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Francijas Eiropas lietu ministrs Arlēms Dezīrs.Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai izmantot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus.Konflikts Kalnu Karabahā ir iesaldēts kopš 1994.gadā noslēgta pamiera, tomēr arī tā laikā katru gadu ir nogalināti daži desmiti cilvēku.