Tuvākajā laikā dokuments, kuru sagatavojušas opozīcijas frakcijas, tiks nodots izskatīšanai Armēnijas parlamentam.
Līdz šim Erevāna Kalnu Karabahas neatkarību neatzina, skaidrojot, ka nevēlas ar šādu soli traucēt sarunu procesam.
Aprīļa sākumā situācija Kalnu Karabahas konflikta zonā strauji saasinājās. Tad Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņoja, ka Erevāna ir gatava atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, ja Azerbaidžānas militārās darbības pret pašpasludināto republiku vērsīsies plašumā.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija Kalnu Karabahas neatkarības atzīšanas likumprojekta apspriešanu nosaukusi par provokāciju un apsūdzējusi Armēniju rupjā starptautisko tiesību normu pārkāpšanā.
Krievijas parlamenta NVS lietu komisijas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis brīdinājis, ka iecerētā likuma pieņemšana novedīs pie konflikta eskalācijas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.
Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai izmantot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.