Bosnija un Hercegovina ir etniski sašķelta kopš kara pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku.
Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
Valsts trīspusējā prezidentūrā horvātu un musulmaņu līderi atbalsta pievienošanos NATO, bet serbu līderis apgalvo, ka atbalsta militāro neitralitāti.
Krievijas vēstnieks Sarajevā Igors Kalabuhovs šonedēļ izteicās, ka Krievija reaģēs, ja Bosnija un Hercegovina pievienosies NATO.
"Ja Bosnija nolems kļūt par dalībvalsti kaut kur, tā ir tās iekšējā lieta. Bet ir vēl viena lieta, mūsu reakcija," sacīja Kalabuhovs.
"Mēs ar Ukrainas piemēru esam parādījuši, ko sagaidām. Ja ir draudi, mēs reaģēsim," paziņoja Kalabuhovs.
ASV vēstniecība Bosnijā ceturtdien nodēvēja Krievijas vēstnieka izteikumus par draudiem, norādot, ka tie ir bīstami, bezatbildīgi un nepieņemami.
"Nevienai trešajai pusei nav teikšanas par drošības pasākumiem starp NATO un suverēnām valstīm," tviterī paziņoja vēstniecība.
"Mēs turpināsim stingri atbalstīt Bosniju un Hercegovinu, kamēr tā spers nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu savu vietu eiroatlantiskajā nāciju kopienā," paziņoja Kalabuhovs.
Bosnijā un Hercegovinā pēdējos mēnešos pieaugušas bažas par destabilizāciju, kopš Kremļa sabiedrotais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks aktualizējis ieceri par Serbu Republikas izstāšanos no Bosnijas un Hercegovinas armijas, kā arī no tiesu un nodokļu sistēmas.
Pirms izstāšanās procesa sākšanas decembrī Dodiks devās uz Maskavu, kur, šķiet, saņēma Krievijas atbalstu šādam solim.