Novēlota piekāpšanās
Atēnu starptautisko aizdevēju troika – Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka (ECB) un SVF – vakar saņēma Grieķijas galēji kreisā premjerministra Alekša Cipra vēstuli, kurā viņš pauž savas valdības gatavību pieņemt kreditoru pēdējo piedāvājumu jaunai glābšanas programmai, ja tajā veiks nelielas izmaiņas.
A. Ciprs vēlas, lai Grieķijas salām, no kurām daudzas ir iecienīts ārvalstu tūristu galamērķis, saglabātu pievienotā vērtības nodokļa atlaidi 30% apmērā. Viņš arī piedāvā līdz šā gada oktobrim atlikt reformas par pensionēšanās vecuma palielināšanu un aizsardzības budžeta konsolidāciju veikt mazākā apjomā, nekā pieprasa aizdevēji.
Apmaiņā pret starptautisko aizdevēju prasību izpildi Atēnas vēlas saņemt 29 miljardus eiro lielu aizdevumu, lai varētu norēķināties par valsts parādsaistībām, kuras ir jādzēš tuvākajos divos gados. Jau desmitajā jūlijā Grieķijai jāatmaksā divi miljardi eiro valsts parādzīmju īpašniekiem. Kopumā šomēnes Atēnām jāatmaksā kreditoriem gandrīz septiņi miljardi eiro un līdz gada beigām vēl 16,4 miljardi eiro.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible trešdien paziņoja, ka Cipra piekāpšanās nākusi krietni par vēlu un joprojām neesot skaidrs, ko grieķi vēlas, tāpēc pašlaik neesot pamata nopietnām sarunām ar Atēnām. Viņš arī norādīja, ka starptautisko aizdevēju pēdējais aizdevuma piedāvājums "vairs neeksistē un nekad nav eksistējis", jo Atēnas pagājušajā nedēļā to noraidīja, bet līdzšinējā palīdzības programma formāli noslēdzās otrdien pusnaktī.
Vairākums balsošot pret
Pagājušajā piektdienā Grieķijas valdība noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuros tā saņemtu 12 miljardu eiro. Atēnas paziņoja, ka prasītās reformas izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama. Pēc tam Ciprs izsludināja referendumu un aicināja grieķus tajā noraidīt aizdevēju prasības.
Eiropas Padome trešdien paziņojusi, ka referendumu Grieķijā nevarēs uzskatīt par pilnībā atbilstošu starptautiskajiem standartiem. Institūcijas ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns ziņu aģentūrai AP sacījis, ka galvenā problēma ir pārāk īsais laiks, kurā jāsagatavojas nobalsošanai. Tāpat viņš kritizējis pārāk neskaidro referenduma jautājumu.
Ver bankas pensionāriem
Arī trešdien visā Grieķijā pie bankomātiem veidojās garas rindas, jo cilvēki steidza izņemt naudu no saviem kontiem, baidoties, ka bankas tuvākajās dienās var palikt bez līdzekļiem. Lai gan kopš pirmdienas katrs cilvēks no viena bankas konta dienā var izņemt tikai 60 eiro, valstī sāk pietrūkt skaidras naudas. Bankas apgalvo, ka to rīcībā palicis neliels daudzums 50 eiro un 20 eiro banknošu.
Kopš pirmdienas Grieķijā vismaz uz nedēļu bankas ir slēgtas, bet vakar aptuveni tūkstoš banku filiāļu vēra durvis, lai izsniegtu limitētu daudzumu skaidras naudas pensionāriem, jo daudzi no viņiem neizmanto maksājumu kartes. Kāda 79 gadus veca pensionāre no Lamijas pilsētas bija iztērējusi 20 eiro, lai nokļūtu 200 kilometru attālajās Atēnās un tur bankā saņemtu 120 eiro.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā