Izrādījies, ka ar Putina veidoto kārtību, par kuru priekšstatu jau radīja viņa 1999. gadā uzsāktais otrais Čečenijas karš, neapmierināto skaits aug aizvien lielāks. Un atšķirībā no padomju laikiem, kad citādi domājošajiem neatlika nekas cits, kā vien virtuvē dzert šņabi par «mūsu bezcerībai lemto lietu», tagad var meklēt izeju no Putina nodibinātās «stabilitātes». Un nepakļauties padomju garā īstenotajai propagandai. Krievu vēlētājam, šķiet, aizvien vairāk nepatīk Kremļa dominance politikā, palēninājusies ekonomiskā izaugsme un pieaugošā nevienlīdzība. Šo neapmierinātību beidzamajā laikā arī parādījuši lejup slīdošie Putina un Medvedeva reitingi. Ticis izsvilpts kaujas mākslu sacensībās Maskavā, Putins divas nedēļas pirms vēlēšanām tā arī neparādījās sabiedriskā vietā.
Tautā plaši par blēžu un zagļu bandu dēvētā partija Vienotā Krievija jau atstādinājusi savu līdzšinējo pārstāvi Valsts domes priekšsēdētāja amatā Borisu Grizlovu. Iespējams, tas nozīmē beigas laikam, ko līdz šim varēja izteikt ar Grizlova neaizmirstamo frāzi, ka parlaments nav vieta diskusijām. Tagad Putina partijai konstitucionālu lēmumu pieņemšanai nāksies vienoties ar kādu no trim citām parlamentā vēl iekļuvušajām partijām, lai gan tās par īstu opozīciju nav uzskatāmas. Tādi nav nedz Krievijas politikas odiozie personāži - komunists nr. 1 Genādijs Zjuganovs, nedz Vladimirs Žirinovskis, kas jau sen labi iejutušies Kremļa oficiālo «kritiķu» lomās. Arī kreisi centriskā Taisnīgā Krievija tāda nav. Iespējams, tā kalpojusi par balsu pievilinātāju Vienotās Krievijas rokās un ar šo partiju arī tiks izveidota valdošā koalīcija. Tiesa gan, ar koalīcijas izveidošanu nav jāsteidzas, jo Domei nav pilnvaru veidot valdību, to dara prezidents.
EDSO novērotāju misijas slēdziens par daudzajiem vēlēšanu negodīgajiem aspektiem vērtējams kā vēstījums Kremlim, ka patiesība nav noslēpjama. Te gan vajadzētu piebilst, ka Krievijas valdošā elite to arī necenšas slēpt - vai gan savādāk reālajām opozīcijas partijām tiktu liegta reģistrācija, atņemot iespējas piedalīties vēlēšanās. Kopumā vēlēšanu iznākums ļauj nedaudz cerīgāk raudzīties uz Krievijas nākotni, lai gan tuvākajā laikā gaidāma tā pati antirietumnieciskā retorika.