Jo sevišķi maz no laikazoba cietis to apspalvojums, kas tiek uzskatīts par vislabāko avotu, lai iegūtu aizvēsturisko DNS. Ja ģenētiskais materiāls izdzīvo spalvu paraugos, tad lielākā daļa no tā piederēs dzīvniekam, kurš bijis šo spalvu nēsātājs. Turpretim, kad zinātnieki cenšas izņemt seno DNS no kauliem, tas bieži vien ir sajaucies ar sēņu un baktēriju DNS, raksta BBC. Kad zinātniekiem bija izdevies iegūt DNS, viņiem vajadzēja noskaidrot, cik no tā pieder pašam mamutam. Tādēļ tika salīdzināts mamuta DNS kods ar Āfrikas ziloņa DNS kodu. Tas ir aizvēsturiskā dzīvnieka tuvākais mūsdienās sastopamais radinieks. Rezultāti parādīja, ka mamuta genoms tikai par 0,6 procentiem atšķiras no Āfrikas ziloņa genoma. Tā ir aptuveni puse no genoma atšķirības starp cilvēku un šimpanzi. Atklājums ir interesants, jo parāda, ka evolucionārā šķelšanās starp ziloni un mamutu notikusi agrāk nekā starp cilvēku un šimpanzi. Tas liek domāt, ka ziloņu un mamutu genoms ir attīstījies daudz lēnāk nekā cilvēkiem un lielajiem pērtiķiem. Atklājies, ka mamuta un ziloņa genoms ir lielāks nekā citiem placentāļiem. Zinātnieki uzskata, ka pilns mamuta genoms varētu būt aptuveni 1,4 reizes lielāks nekā cilvēka genoms. Lai gan daudzi entuziasti sapņo, ka senā DNS izmantošana dos iespēju atdzīvināt izmirušu mamutu, lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka diez vai tas izdosies. "Tas būtu tas pats, kas uzbūvēt automašīnu, ja jūsu rīcībā ir tikai 80 procenti detaļu, zinot, ka dažas no tām ir beigtas," uzskata Adelaidas universitātes profesors Džeremijs Ostins.
Atšifrē mamuta genomu
Zinātnieki pagaidām neprognozē mamuta atdzīvināšanas iespējamību. Krievu un amerikāņu zinātniekiem izdevies atjaunot 80 procentus no Ledus laikmeta varenākā dzīvnieka mamuta genoma. Lielā mērā tas paveikts, jo Sibīrijas mūžīgajā sasalumā atrastas labi saglabājušās lielo dzīvnieku mirstīgās atliekas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.