Lai gan pirmie kolonisti Austrālijā ieradās 50 tūkstošus gadu pirms Eiropas kolonizācijas, viņu pēcteču statuss nav noteikts valsts pamatlikumā.
Vjats trešdien paziņoja, ka referendums notiks līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2022.gadā.
Pirmais pirmiedzīvotāju lietu ministrs Austrālijā, kurš pats ir aborigēnu pārstāvis, uzsvēra, ka ir svarīgi, lai pirmiedzīvotāju kopienai būtu ietekme uz lēmumu pieņemšanu.
"Es vēlos atzīšanu, kas stiprina šo valsti, kas mūs iekļauj mūsu valsts dzimšanas apliecībā, jo mums ir nākotne, mums ir pagātne un mēs dzīvojam un ejam kopā," sacīja Vjats.
"Pat ar vislabākajiem nodomiem veidotās modernās politikas un programmas joprojām izmanto hierarhisku rīkojuma un kontroles pieeju," viņš teica. "It kā aborigēnu tautas nezinātu, kas tām ir vajadzīgs un ko tās vēlas," piebilda ministrs.
Vjats norādīja, ka pirmiedzīvotāju tautām ir jāiegūst balss vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī. Vienlaikus viņš atzina, ka ir nepieciešams laiks, lai garantētu, ka konstitucionālās pārmaiņas būs veiksmīgas.
"Konstitucionāla atzīšana ir pārāk nozīmīga, lai to sabojātu, un pārāk svarīga, lai to sasteigtu," sacīja ministrs un piebilda, ka jau ir sācis meklēt pamatiedzīvotāju tautu līderu padomu.
Ministrs paskaidroja, ka iedvesmu smelsies Austrālijas 1967.gada referendumā, kad valsts iedzīvotāji balsoja par konstitūcijas grozījumiem, lai tautskaitē iekļautu arī pirmiedzīvotāju tautas.
No Austrālijas 23 miljoniem iedzīvotāju 700 tūkstoši ir aborigēnu tautu pārstāvji. Viņi ekonomikas un sociālajos rādītājos atpaliek no citām sabiedrības grupām, viņu vidū ir nesamērīgi augsts pašnāvību līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, vardarbība ģimenē un ieslodzīto skaits.