Viss process no brīža, kad pacients izsaka vēlmi veikt asistēto pašnāvību, līdz nāves brīdim prasīs desmit dienas, tāpēc pirmais šāds gadījums nenotiks ātrāk par 29. jūniju. Legalizētā pašnāvības metode - pacientam tiks izsniegta letāla deva medikamentu.
Viktorijas štats kļuvis par pirmo Austrālijā, kur asistētā pašnāvība atļauta. Jāatgādina, ka ik pa laikam kāds sirdi aizkustinošs cilvēka pieredzes stāsts Austrālijā rosinājis un uzturējis debates par asistētās pašnāvības legalizāciju. Piemēram, pirms gada pasaules mediju uzmanības lokā nonāca kāds 104 gadus vecs botāniķis Deivids Gudels. Sirmajam kungam nācās doties tūkstošiem kilometru tālā ceļā, lai piepildītu savu pēdējo vēlmi - aiziet mūžībā ar cieņu, ko viņš nevarēja realizēt savā dzimtenē, jo Austrālijā eitanāzija tobrīd vēl bija pilnībā aizliegta.
Tiesa, arī tagad Viktorijas vēlmi izdarīt asistēto pašnāvību kuram katram neapmierinās. Atļauju pielikt punktu savai dzīvei varēs saņemt tikai nedziedināmi slimi pacienti, kuriem ārstu ieskatā nav atlicis dzīvot vairāk par sešiem mēnešiem. Izņēmuma gadījums ir multiplās sklerozes pacienti, kuri drīkstēs asistēto pašnāvību veikt arī tad, ja ārstu ieskatā viņiem atlicis vēl aptuveni gads. Vērtējumi par to, cik pacientam atlicis dzīvot, būs jāsniedz vairākiem ārstiem.
Turklāt tiesības izbeigt dzīvi priekšlaicīgi būs tikai Viktorijas štatā deklarētajiem - ne ārzemniekiem, ne cilvēkiem no citiem Austrālijas štatiem netiks dota iespēja veikt asistēto pašnāvību Viktorijā.
Kamēr Viktorijas štata premjers Daniels Endrjūss, kura tēvs mira no vēža 106 gadu vecumā, norādīja, ka likums dos izvēles iespējas "aiziet no dzīves ar cieņu", asistēto pašnāvību legalizāciju skarbi kritizējusi Austrālijas katoļu baznīcas vadība. "Mēs nespējam pieņemt pašnāvību veicināšanu, pat ja to it kā pamato ar empātiju un žēlsirdību," pausts katoļu garīdzniecības vadības izplatītā vēstulē.
Tikmēr eitanāzijas atbalstītāji, kaut pauduši gandarījumu, ka šāds likums vispār pieņemts, to tomēr kritizēja kā ar pārāk striktiem nosacījumiem iegrožotu.