Lai gan izmeklēšana joprojām turpinās, šādam apgalvojumam ļauj ticēt arī Valsts policijas interneta vietnes informācija, kas brīdina - aizvien vairāk Latvijas noziedznieku par slēpni izvēlējušies Lielbritāniju.
Imigrantus nešķiro
Visbīčā iebraucam pievakarē, kad ielās cilvēkus vairs nemana, taču par baltiešu klātbūtni liecina turpat autoostā atrodamais darbā iekārtošanas birojs - tā logā redzami latviešu, lietuviešu un poļu valodā nemākulīgi tulkoti sludinājumi, kuros darbā tiek aicināti 70 ziedu pakotāji. Kā nākamajā dienā pastāsta biroja darbinieki, pie viņiem patiešām ienākot arī tādi iebraucēji, kas tikko izkāpuši no autobusa, taču, vai darba meklētājs ir latvietis vai polis, neviens nešķirojot. Austrumeiropiešiem, ja vien tiem ir pamatzināšanas angļu valodā, darbu atrast esot viegli, un tie arī ir galvenais darbaspēks pilsētiņas apkaimē esošajās fabrikās un fermās.
Visbīča, lai gan atrodas aptuveni 15 kilometru no Ziemeļjūras krasta, pateicoties kuģojamajam kanālam, vēsturiski ir ostas pilsēta un līdz ar to arī bijusi nozīmīgs tirdzniecības centrs. Arī patlaban ostā ik dienas ienāk apaļkoki no Baltijas, taču nozīmīgāka par tirdzniecību apriņķī ir lauksaimniecība. Ap pilsētu plešas visdažādāko lauksaimniecības kultūru lauki, kuros vietējie strādāt nevēloties zemo algu un fiziski smagā darba dēļ, taču austrumeiropieši priecājoties par katru iespēju. Gandrīz visi darbi ir sezonāli un ik pa brīdim tiek mainīti, kam līdzi svārstās arī strādnieku ienākumi, tomēr sastaptie atgriezties nevēlas - tad jau labāk Anglijā.
Mēs visi no Rīgas!
Sajūtu, ka baltiešu te ir daudz, vēl vairāk pastiprina krodziņa apmeklējums. Lai gan vēlu vakarā ir atvērtas vairākas turku, indiešu un ķīniešu ēstuves, tās ēdienu piedāvā tikai līdzņemšanai, tādēļ ieklīstam pirmajā angļu bārā, ko pamanām - Kings Head. Vairāki vīrieši, arī bārmenis, spēlē biljardu un mums pievērš uzmanību vien tad, kad jau esam ieņēmuši vietas pie letes. Saklausījis latviešu valodu, bārmenis mūsu «Hello!» atsveicina ar «Privet!» un platu smaidu. Pa draugam ieteicis nedzert vietējo alu, kas esot skābs, viņš pārmaiņus atkal pievēršas te biljardam, te mums. Viņš pats ir lietuvietis, bet starp klientiem ir gan viņa tautieši, gan poļi. Lai gan plašākās sarunās neiegrimst, bārmenis atklāj, ka pats dzīvojot treilerī un bārs piederot latvietim Aigaram. Paēst mums iesaka netālajā Angels Inn, kurp iepriekš piezvana, pabrīdinot, ka nāks naši.
Tur mūs sagaida bijušais rīdzinieks Aleksandrs - latviski runāt gan viņš nemāk. Aleksandrs vairākus gadus strādājis Īrijā, bet uz Visbīču pārcēlies pirms trim mēnešiem - uzreiz esot piedāvāts restorāna menedžera darbs, viņš paskaidro. Izrādās, arī šīs vietas saimnieks esot Aigars. Visi pilsētas bāri pieder vietējam alus brūzim, bet bāru apsaimniekošana nodota menedžeru, tajā skaitā austrumeiropiešu, rokās. Kad izdzirdam, ka pavārs esot Jānis, jautājam arī par pārējoAngels Inn personālu, Aleksandrs tik nosaka: «Zģes mi vse iz Rigi**.» - «Janka nav pārāk gudrs, toties tik labi ēst gatavo!» joko bārmenis. Melojis gan viņš nav - ēdienkarte ir kā no latviešu nacionālās pavārgrāmatas - pelēkie zirņi ar speķi, karbonāde ar kartupeļiem un redīsu salātiņiem, kotletes, maizes zupa.
Nākamajā dienā Angels Inn bez mums ieradušies arī citi vakariņotāji - lielākoties jauni vīrieši, visi kā viens īsi skūtiem matiem un sportiskā apģērbā. Pie letes sēž arī divas meitenes - saģērbušās un uzkrāsojušās kā uz ballīti. Saziņā dzirdama krievu valoda, tikai atsevišķi latviešu lamuvārdi norāda uz viņu izcelsmes valsti. Pēc brīža ierodas arī pārītis vecāka gadagājuma britu, kuri acīmredzami kontrastē ar pārējo publiku. Viņi, nepievēršot apkārt notiekošajam uzmanību, uzsāk biljarda spēli.
Šprotes un poļu pelmeņi
Līdzīga situācija novērojama arī ikdienā - lai gan veikalos un galvenajās ielās redzami briti, parkā, uz soliņiem un šķērsielās dominē cilvēki sporta apģērbā ar kapucēm pār galvu, no kuriem vietējie iedzīvotāji ietur gandrīz nemanāmu distanci. Kā vēlāk atklāj vairāki satiktie - esot bail. Lai gan austrumeiropiešu ir mazāk nekā sestā daļa pilsētas iedzīvotāju, viņi pilsētā ir viegli pamanāmi, jo tie, kuriem nav darba, brīvo laiku nosit, sēžot parkos. Iebraucēju skaits ir pietiekams, lai tiem būtu pat sava iela, kurā atrodami vairāki specializēti veikali. Piemēram, Varšavas gastronomānopērkamas gan Rīgas šprotes, gan lietuviešu rupjmaize, gan Polijas pelmeņi.
*naši - mūsējie (krievu val.)
**zģes mi vse iz Rigi - šeit mēs visi no Rīgas (krievu val.)