Savukārt Armēnijas atbalstītie spēki Kalnu Karabahā apgalvo, ka aizvien notiek "sīvas kaujas", un arī svētdien ir vairāki ievainotie. Kalnu Karabahas armēņu bruņoto spēku pārstāvis Dāvids Babajans aģentūrai AFP paudis, ka "niknas kaujas norisinās frontes dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu sektoros". Tāpat armēņu spēki Kalnu Karabahā paziņojuši, ka Azerbaidžāna liekot lietā Grad raķešu sistēmas un smago artilēriju, apšaudot Martakertas rajonu reģiona ziemeļos.Aicinājumu pārtraukt asinsizliešanu pēc ziņām par pirmajiem kritušajiem pauda daudzas pasaules valstis, tostarp ar aicinājumu pārtraukt vardarbību nāca klajā arī Latvijas Ārlietu ministrija. Tikmēr sava veida starpnieka lomu uzņēmās Krievija - tās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu esot sazvanījies ar kolēģiem Armēnijā un Azerbeidžānā, mudinot pārtraukt kaujas un nolikt ieročus. Jāatgādina gan, ka Krievija abām konfliktējošajām pusēm ir pārdevusi bruņojumu.Savukārt NATO valsts Turcija nākusi klajā ar paziņojumu, ka "atbalstīs Azerbaidžānu līdz pat galam". "Mēs lūdzam par mūsu azerbaidžāņu brāļiem, lai tie šajās sadursmēs gūst virsroku," pausts Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana administrācijas izplatītā paziņojumā. Kopš piektdien iesaldētā konflikta zonā izcēlās apšaudes, ir ziņas par vismaz 30 nogalinātiem karavīriem - 18 Armēnijas pusē un 12 Azerbaidžānas pusē.
Bruņotie konflikti, kas Kalnu Karabahas teritorijā aizsākās aizvadītā gadsimta 80.gadu beigās, eskalējās atklātā karadarbībā 1991.gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Līdz pamieram 1994.gadā karā dzīvību bija zaudējuši 30 tūkstoši cilvēku.
Reģions PSRS laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka Kalnu Karabaha ir Azerbaidžānas sastāvā.
(pievienota 3.-4.rindkopa)