Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
"Mācību laikā armijas vienības veiks dažādus uzdevumus, kuru mērķis ir sagatavot uzbrukuma operāciju pret tradicionālu ienaidnieku," teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas publiskotajā paziņojumā.
Mācības ilgs piecas dienas un tajās piedalīsies 10 000 karavīru, 500 tanki un bruņumašīnas, 20 kara lidmašīnas un artilērijas vienības, atklāja ministrija.
Armēnijas Aizsardzības ministrija savukārt pauda viedokli, ka mācības "nepalīdz radīt vidi, kas sekmētu mieru."
Plānots, ka Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans drīzumā tiksies ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, kas būs pirmās abu valstu līderu tiešās sarunas.
Konkrēts datums sarunām vēl nav noteikts, bet abas puses izrādījušas vēlmi piedalīties.
Armēnijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Erevāna neakceptēs sarunas, kas notiek ieroču stobra galā.
Kalnu Karabahas konflikta starptautiskie vidutāji, tā dēvētā Minskas grupa, ko veido diplomāti no Francijas, Krievijas un ASV, atzinīgi novērtējuši Pašinjana un Alijeva vēlmi tikties.
Minskas grupas pārstāvju 1.martā publiskotajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams samazināt spriedzi un aso retoriku.
NATOVECis