Tā dēvētais Rietumbalkānu migrācijas ceļš, kas sākas Grieķijā un turpinās caur Maķedoniju, Serbiju, Albāniju, Horvātiju, Ungāriju un Slovēniju un noslēdzas Rietumeiropā, pēdējos mēnešos kļuvis par epicentru migrācijas krīzei, kas ir lielākā Eiropā kopš Otrā pasaules kara gadiem.
Starptautiskā Migrācijas organizācija ziņo, ka no 680 tūkstošiem migrantu, kas šogad pa Vidusjūru ieradušies Eiropā, vairāk nekā pusmiljons izsēdušies Grieķijas krastos, no kurienes simtiem tūkstošu cilvēku ar kājām devušies tālāk, lai sasniegtu Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis, kas piekopj iebraucējiem draudzīgāku politiku. Piemēram, caur divu miljonu iedzīvotāju lielo Maķedoniju, kas robežojas ar Grieķiju, šogad izgājuši 420 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju.
Cilvēku plūsma ir tik masīva un nekontrolējama, ka atsevišķas valstis slēgušas savas robežas vai uz tām izvietojušas dzeloņstiepļu žogus. Tomēr šie radikālie lēmumi nav apturējuši pārsvarā no kara un vardarbības bēgošos cilvēkus, kuri meklē alternatīvus ceļus. Atsevišķu valstu varasiestādes pat norīkojušas autobusus, lai migrantus nogādātu līdz kaimiņvalstu robežām.
Esošā situācija radījusi saspīlējumu reģionā, un valstu vadītāji cits citam veltījuši pārmetumus par nevēlēšanos risināt problēmu un tās pārmešanu uz kaimiņvalstu pleciem.
Tomēr sanāksme, kurā sarunas brīžiem noritējušas paaugstinātos toņos, noslēdzās ar Albānijas, Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Maķedonijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Rumānijas, Serbijas un Slovēnijas vienošanos izpildīt EK ierosinātu 17 punktu rīcības plānu.
Tas paredz, ka Grieķija ar ES atbalstu līdz gada beigām izveidos jaunus migrantu un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrus, kuros varēs uzņemt līdz 30 tūkstošiem cilvēku. Savukārt ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) solījusies nodrošināt vēl vismaz 20 tūkstošu patvēruma meklētāju izmitināšanu Grieķijā.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 27.oktobra, avīzē Diena!