Uzstājoties Jeila universitātes rīkotajā konstitucionālo tiesu tiesnešu sanāksmē, Barrozu aicināja uz "Eiropas atjaunošanu" un tālāku integrāciju.
"Mēs piedzīvojam situāciju, kurā mums nepieciešama lielāka vienotība un mūsu politikas saskaņotība, kā arī plašāka likumdošanas harmonizācija. (..) Mums nepieciešama dziļāka institucionālā integrācija. Mums jākonsolidē pārejas kārtība, kas caur dalīto suverenitāti grantē mūsu pilsoņu aizsardzību," sacīja EK prezidents. "Pašreizējā krīze parādījusi dalībvalstu individuālās rīcības ierobežotību. Eiropa un [ES] līguma principi ir jāatjaunina," uzsvēra Barrozu. Viņš piebilda, ka dziļāka politiskā integrācija pieprasa "atbilstošus atbildības mehānismus".
Vienlaikus Barrozu norādīja, ka finansiālajās problēmās vainojama atsevišķu dalībvalstu izšķērdība. "Ja dalībvalstis praksē neseko pamatprincipiem, par kurām tās visas vienojušās, tad mums jārēķinās ar uzticības krīzi," uzsvēra EK prezidents. "Kamēr tiešie pašreizējās Eiropas Savienības krīzes cēloņi patiesi ir finansiāli un ekonomiski, tie fundamentālākā līmenī ir arī vērtību krīzes un normu neievērošanas radīti."
Ar savu paziņojumu Barrozu nācis klajā, sākoties jaunajai Eiropas politiskajai sezonai, brīdī, kad Briseles augstākās amatpersonas jau sākušas gatavot priekšlikumus iespējamajiem ES līguma grozījumiem, kas varēti tikt apspriesti decembra samita laikā. Taču daudzu dalībvalstu valdības vairāk nekā piesardzīgi izturas pret reformu "Pandoras lādes" atvēršanu.
EK preses dienests publiskojis tikai atsevišķus izvilkumus no Barrozu Hāgas runas, kas tika teikta aiz slēgtām durvīm.
Savukārt EK prezidenta pārstāvis intervijā tīmekļa laikrakstam EUobserver pirmdien norādīja, ka pats Barrozu lūdzis savus padotos neizdarīt no runas secinājumus par to, vai viņš atbalsta vai neatbalsta ES līguma grozīšanu. Viņa pārstāvis piebilda, ka atlikusī Barrozu runas daļa esot bijusi pamatā veltīta konstitucionālajai teorijai un ka savas ES reformēšanas idejas sīkāk EK prezidents izklāstīšot savā runā, kuru paredzēts teikt 12.septembrī.