"Ir ļoti iespējams, ka tas paziņojums [par atteikšanos no troņa] tiks izdarīts 21.jūlijā, bet pēc tam notiks raita varas nodošana, iespējams, Karaļa svētkos [15.novembrī]," sacīja Vebers. Oficiālās amatpersonas pagaidām nekomentē mediju ziņas par karaļa iespējamo atteikšanos no troņa.
Šogad aprit 20 gadi kopš Alberta II kronēšanas. Viņš Beļģijā sāka valdīt 1993.gadā, kad no dzīves bija šķīries Boduens I, kurš neatstāja pēcnācējus. Atbilstoši Beļģijas konstitūcijai monarhs pamatā veic ceremoniālas funkcijas, bet reālā vara atrodas premjerministra rokās. Neraugoties uz to, karalim jāuzņemas galvenā vidutāja loma centienos noregulēt iekšpolitikas krīzes.
Aptaujas liecina, ka vairums beļģu Alberta II valdīšanu vērtē pozitīvi. Pavalstniekiem viņš ir morāla autoritāte un valsts vienotības simbols. Monarhs ir pazīstams arī ar to, ka pirms kāpšanas tronī bija aizrautīgs baikeris.
Atšķirībā no tēva kroņprincis Filips izpelnījies politiķu un mediju pārmetumus, ka viņš, publiski izsakoties par politisko situāciju valstī, nekorekti izmanto savu statusu.