"Šai lietai ir tikai divi likumīgi iznākumi. Attaisnošana vai nāvessods," tiesai paziņoja apsūdzētais, vienlaikus gan atzīstot, ka ne viens no tiem nav reālistisks, jo viņš jau ir atzinies, ka veicis uzbrukumus, bet nāvessods Norvēģijā netiek piemērots.
Ja Bērings-Breivīks tiks atzīts par pieskaitāmu, viņam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Ja viņš tiks atzīts par garīgi nepieskaitāmu, viņam, visticamāk, tiks piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu. Galu galā lēmums par to, vai Bērings-Breivīks ir pieskaitāms un spēj uzņemties atbildību par saviem darbiem, būs jāpieņem pieciem tiesnešiem, jūlijā pasludinot spriedumu šajā lietā.
Pats apsūdzētais vēlas, lai viņu tiesā kā garīgi veselu un pieskaitāmu un viņa rīcība un manifests netiktu uzskatīti par vājprāta izpausmēm. "21 gada cietumsodu es uzskatu par smieklīgu sodu," paziņoja Bērings-Breivīks. Viņš arī paziņoja, ka uzskata par kauna lietu, ka viens no tiesnešiem atstādināts, jo dienu pēc 22.jūlija uzbrukumiem izteicies, ka vainīgais pelnījis nāvessodu.
Jau ziņots, ka otrdien no Bēringa-Breivīka lietas tika atstādināts tiesnesis Tomass Indrebo, jo atklājās, ka viņš izteicis aicinājumus masu slepkavam piespriest nāvessodu. Indrebo tika atstādināts, un viņa vietā stājās rezerves tiesnese Anne Elīsabete Vislefa.
Jau ziņots, ka trešdien Bērings-Breivīks atteicās atbildēt uz prokurores Ingas Bejeres Engas jautājumiem par viņa iespējamajiem kontaktiem ar "kaujinieciski noskaņotiem nacionālistiem".
Tomēr viņš paziņoja, ka Norvēģijai gatavojas uzbrukt vēl divas citas ekstrēmistu šūniņas.
Jautāts, vai norvēģiem patiešām ir jābaidās no šādas iespējamības, viņš atbildēja, ka jā. "Es esmu tikai viens no daudzajiem nacionālistu kaujiniekiem Norvēģijā un Eiropā (..), ja mūsu prasības netiks izpildītas, tas notiks atkal," paziņoja Bērings-Breivīks, norādot uz savu vēlmi, lai Norvēģijā valdošā Darba partija pieliek punktu dāsnajai imigrācijas politikai.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.