ANO aprēķinājusi, ka ik gadu pasaulē piedzimst vismaz 70 tūkstoši bērnu, kuriem nav nevienas valsts pilsonības, tas ir, viens šāds bērns katrās 10 minūtēs. Pārsvarā tas notiek 20 valstīs, kurās ir lielākais personu bez nevienas valsts pilsonības skaits.
Tiek rēķināts, ka pašlaik pasaulē bez pilsonības ir ap 10 miljoni iedzīvotāju, ap 600 tūkstošu dzīvo Eiropā. Mūsu kontinentā piedzimstot, bez pilsonības paliek galvenokārt čigāni, aškali un Balkānu ēģiptieši (albāņu valodā runājošās etniski kulturālās minoritātes, kas galvenokārt dzīvo Kosovā).
ANO paziņojusi, ka tās mērķis ir panākt, lai līdz 2024. gadam pasaulē vairs nebūtu bezvalstnieku. Tiesa gan, organizācija bezvalstniekiem pieskaitījusi arī Latvijas nepilsoņus, kurus Latvija likuma Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības izpratnē neatzīst par bezvalstniekiem. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā 2015. gada 1. janvārī dzīvoja 180 Latvijas bezvalstnieku (Latvijas izdotā bezvalstnieka ceļošanas dokumenta turētāji) un 45 citu valstu bezvalstnieki, kuri kopā ir 0,01% Latvijas iedzīvotāju.
Deutsche Welle vēsta, ka Sīrijā bērni likumīgi iegūst pilsonību no tēva, kas rada problēmu daudzām ģimenēm, kuras šķirtas emigrācijas rezultātā. Daudziem migrantiem nav arī laulības apliecības un bērnu dzimšanas apliecību. Liels ir to bērnu skaits, kuru tēvi ir gājuši bojā četrus gadus ilgstošajā karadarbībā. AFP raksta, ka Sīrijas pilsoņu kara dēļ valsti jau pametuši četri miljoni cilvēku un 25% bēgļu ģimeņu ir palikušas bez tēva.
ANO darbinieki, intervējot bēgļus, noskaidrojuši, ka sievietes, kuras bēga no Sīrijas, būdamas stāvoklī, ļoti pārdzīvo, ka viņu cerības kādreiz atgriezties mājās Sīrijā kopā ar ģimenēm var sagrūt, jo nebūs dzimšanas apliecību, kas pierādītu, ka viņu bērni ir Sīrijas pilsoņi.
Ziņojumā konstatēts, ka tieši diskriminācija ir viens no galvenajiem bezvalstniecības posta cēloņiem. 20 pasaules valstīs pilsonību var nepiešķirt cilvēka tautības, rases vai reliģijas dēļ.
Dažās valstīs, kurās pieņemti likumi, kas aizliedz šādu diskrimināciju, tie tiek ignorēti. Piemēram, Dominikānā haitiešu izcelsmes cilvēkiem bieži tiek atteikta pilsonības piešķiršana.
ANO bēgļu komisārs Antonio Guterešs uzsver: "Vairākiem miljoniem bērnu ir jāsastopas ar to, ka viņu tiesības uz bērnību aizslīd garām, laupot viņiem piederības izjūtu un aizsardzību, ko garantē kādas valsts pilsonība. Tajā īsajā dzīves periodā, kad bērniem vajadzētu būt bērniem, bezvalstniecība var "iecirst akmenī" problēmas, kas vajās viņus visu bērnību un būs kā spriedums, kas liks viņiem dzīvot diskriminācijā, pastāvīgā cerību sabrukumā un izmisumā."
Ziņojumā tiek atgādināts, ka 30 valstīs pilsonības dokumenti ir nepieciešami, lai saņemtu medicīnas pamatpakalpojumus. Savukārt 20 valstīs bērniem bezvalstniekiem nepienākas vakcinācija.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 9.novembra, avīzē Diena!