"Esmu izlēmis izsludināt jaunas parlamenta vēlēšanas, lai Bolīvijas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā varētu ievēlēt savu jauno vadību," ABI citēja Moralesa teikto.
Televīzijā pārraidītā uzrunā Moraless gan neatklāja, vai plāno atkārtoti kandidēt uz augsto amatu.
Iepriekš Moraless aicināja nekavējoties sākt sarunas ar opozīciju, lūdzot iesaistīties arī Romas pāvestu, lai atrisinātu nemierus valstī.
Pāvests Francisks svētceļniekus un tūristus Svētā Pētera laukumā Vatikānā svētdien aicināja aizlūgt par "situāciju mīļajā Bolīvijā", kas robežojas ar pāvesta dzimto Argentīnu.
Savukārt Bolīvijas iedzīvotājus, "jo īpašu politiskos un sociālos spēlētājus", Francisks aicināja "sagaidīt ar konstruktīvu garu un bez nekādiem priekšnosacījumiem, mierīgā un rāmā gaisotnē" vēlēšanu rezultātus.
Nemieri Bolīviju pārņēmuši kopš 20.oktobrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem jau pirmajā kārtā uzvarējis Moraless, kurš pretrunā ar konstitūciju pretendē jau uz ceturto termiņu valsts galvas amatā.
Moralesa sāncensis Karloss Mesa, kurš apsūdz varasiestādes vēlēšanu rezultātu viltošanā, aicinājis savus atbalstītājus turpināt izdarīt spiedienu uz valdību ar streikiem un ielu demonstrācijām.
Vēlēšanu komisija pārtrauca provizorisko rezultātu publicēšanu, kad tie sāka norādīt uz iespējamo vēlēšanu otro kārtu starp kreisi noskaņoto Moralesu un labēji centrisko Mesu.
Vēlāk tika paziņots, ka Moraless ir uzvarējis pirmajā kārtā, iegūstot 47,08% balsu. Par Mesu esot balsojuši 36,51% vēlētāju, liecina vēlēšanu komisijas dati.
Bolīvijas konstitūcija noteic, ka vēlēšanu uzvarētājam pirmajā kārtā ir jāiegūst vismaz par desmit procenta punktiem vairāk nekā tuvākajam sekotājam.
Arī Amerikas Valstu Organizācija, kas novēroja vēlēšanas, svētdien publiskoja ziņojumu, kurā apšaubīja vēlēšanu iznākumu un aicināja iecelt jaunu vēlēšanu komisiju un tad rīkot jaunas vēlēšanas.
Moraless ir atteicies atkāpties, apsūdzot opozīciju par valsts apvērsumu. Viņš ir pirmais Bolīvijas iezemiešu prezidents un visilgāk amatā bijušais valsts līderis. Iepriekšējās trīs reizes viņš uzvarēja pirmajā vēlēšanu kārtā. Moraless Bolīvijas prezidenta amatā ir kopš 2006.gada. Bolīvijas prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem.
Izskanējis, ka vairākos valsts reģionos policija ir pievienojusies dumpiniekiem. Opozīcijas līderis Luiss Fernando Kamačo tviterī pateicās policistiem par izvēli būt tautas pusē.
Jaunākie dati liecina, ka nemieros gājuši bojā trīs cilvēki un vairāk nekā 300 ir ievainoti.
Bolīvija Moralesa prezidentūras laikā ir uzplaukusi. Ar gāzes un litija ieguvi iepriekš nabadzīgā Dienvidamerikas valsts ir spējusi panākt ekonomikas izaugsmi, kas pārsniedz 6% gadā.
Tomēr prezidenta autokrātiskā un autoritāriskā uzvedība daudzos valsts iedzīvotājos raisa pretestību.