Serbu Republikas prezidents Dodiks uz nopratināšanu tika izsaukts pirmdien, ņemot vērā, ka viņš bija referenduma organizētājs.
"Esmu gatavs atsaukties ikvienam uzaicinājumam, bet ne Sarajevā," viņš pavēstīja reportieriem.
"Es to darīšu ikvienā Serbu Republikas tiesu institūcijā, ikvienā vietā tās teritorijā," piebilda Dodiks.
Bosnijas serbu līderis uzsvēra, ka "nav gatavs riskēt ar dzīvību", jo viņš varētu kļūt par upuri "musulmaņu ekstrēmistu grupējumiem".
Kā ziņots, Bosnijas serbi svētdien notikušajā referendumā ar lielu balsu vairākumu atbalstīja ierosinājumu pasludināt 9.janvāri par Serbu Republikas "nacionālo dienu".
Šajā datumā, kas valstī tiek vērtēts ļoti pretrunīgi un kurā tiek svinēti arī vieni no serbu pareizticīgo svētkiem, 1992.gadā Bosnijas serbi vienpusēji pasludināja neatkarību no Bosnijas, un šis lēmums bija viens no katalizatoriem, kas izraisīja asiņaino pilsoņkaru, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku, bet vairāk nekā divi miljoni bija spiesti pamest savas mājas.
Pagājušā gada novembrī konstitucionālā tiesa atzina, ka 9.janvāra svinēšana esot diskriminējoša pret abām pārējām lielākajām Bosnijas-Hercegovinas etniskajām grupām - musulmaņiem jeb bosņakiem un pamatā katoļticīgajiem horvātiem. Savukārt 17.septembrī tā lēma, ka Serbu Republika nedrīkst rīkot referendumu šajā jautājumā.
Taču Dodiks atteicās piekāpties, referendums tomēr notika, un tajā vairāk nekā 99% no tiem 55,7% balsstiesīgo, kas svētdien devās pie balsošanas urnām, atbalstīja ieceri 9.janvāri pasludināt par svinamo dienu.
Saskaņā ar Bosnijas-Hercegovinas likumiem par konstitūcijas pārkāpšanu vainīgajiem draud sešus mēnešus līdz piecus gadus ilgs cietumsods.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
Serbu opozīcijas partijas apgalvo, ka Dodiks referendumu, kas notika tikai nedēļu pirms gaidāmajām municipālajām vēlēšanām, sarīkojis tāpēc, lai priekšvēlēšanu kampaņā novērstu vēlētāju uzmanību no tādiem jautājumiem kā korupcija un nabadzība.
Serbu Republikas varasiestādes pēc referenduma paziņojušas, ka tomēr grasās grozīt likumu par svinamajām dienām saskaņā ar konstitucionālās tiesas spriedumu, nosakot, ka 9.janvāris ir svinama diena, taču tā nav jāievēro tiem pilsoņiem, kuri to nevēlas.
Atbilstoši Bosnijas-Hercegovinas sarežģītajai administrācijas sistēmai etniskās kopienas var bloķēt viena otras lēmumus, neļaujot īstenot pārmaiņas, kas atbilstoši Rietumu ieskatam ir nepieciešamas pārvaldāmas valsts izveidošanai.
Bosnijas musulmaņi un Rietumi bažījas, ka svētdienas referendums, ko jau kritizējusi Eiropas Savienība un ASV, varētu būt izmēģinājuma solis tam, lai Serbu Republika galu galā atdalītos no Bosnijas.