Tiesnese Ivani Silva da Lusa piektdien savā lēmumā bija paziņojusi, ka svētdien plānotās svinības "nav savienojamas ar demokrātiskas atjaunotnes procesu", kuru veicinājusi 1988.gadā pieņemtā konstitūcija, un ka piemiņas datumi ir jāapstiprina Kongresam.
Tomēr šo spriedumu sestdien atcēla apelācijas tiesnese Marija du Karmu Kardosu, kas akceptēja valdības argumentu, ka Brazīlijas demokrātija ir pietiekami stipra "ideju plurālismam".
"Es nesaskatu cilvēktiesību pārkāpumu, it īpaši zinot, ka līdzīgas demonstrācijas notikušas kazarmās iepriekšējos gados, un tam nav bijis negatīvu seku," norādīja tiesnese.
Karavīri dažās kazarmās pēdējo dienu laikā rīkojuši pasākumus, atzīmējot 1964.gada apvērsumu. Ticis nolasīts aizsardzības ministra vēstījums, ka armija ir nepieciešams "aizsargvalnis pret totalitārismu".
Bolsonaru rīkojums bruņotajiem spēkiem pieminēt kreisā prezidenta Žuāna Goularta gāšanu 1964.gada 31.martā ir ticis plaši kritizēts.
Ģenerālprokuratūra trešdien aicināja bruņoto spēku personālu "atturēties" no cieņas izrādīšanas režīmam, kas izdarījis "nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus".
Bolsonaru, kura reitings martā krities pēc vairākiem politiskiem skandāliem viņa prezidentūras pirmajos trīs mēnešos, ir guvis maz atbalsta šo svinību idejai ārpus savas Sociālliberālās partijas (PSL).
Bijušais gaisa desantnieku kapteinis Bolsonaru ir pirmais Brazīlijas prezidents kopš demokrātijas atjaunošanas 1985.gadā, kurš publiski apbrīnojis bijušo militāro diktatūru.
Bolsonaru tomēr neuzskata 1964.gada 31.marta notikumus par apvērsumu.
"Viņš uzskata, ka sabiedrība kopumā, saprotot briesmas, kādas mūsu valsts pieredzēja," spēja tajā dienā apvienot "civilistus un armiju, lai atgūtos un atgrieztu valsti uz tās kursa," pavēstīja prezidenta preses sekretārs Otāviu Regu Barruss.