Politiķi ietekmē tiesu
Premjers Deivids Kamerons jau grautiņu laikā solīja, ka ikvienam iesaistītajam jārēķinās ar bargām likuma sekām. Vārdi, šķiet, piepildījušies darbos, jo, pēc laikraksta The Guardian aprēķiniem, sodi ir vidēji par 25% smagāki nekā par tāda paša rakstura pārkāpumiem pērn. Taču atsevišķos gadījumos tiesa piespriež pat par 40% bargākus sodus.
Nākamos četrus gadus diviem jauniem vīriešiem nāksies pavadīt cietumā par kūdīšanu uz nemieriem sociālās saziņas tīklā Facebook, uz sešiem mēnešiem aiz restēm nonācis kāds jaunietis par minerālūdens pudeļu iepakojuma zādzību 3,5 mārciņu vērtībā.
Konservatīvie politiķi premjera D. Kamerona vadībā slavējuši tiesnešu darbu, turpretim liberāļi signalizē, ka vara, iespējams, gājusi par tālu. Politiķiem jāpieņem likumi, policijai jāaiztur pārkāpēji, un tiesnešiem jāspriež sods, taču likumdevēju aicinājumi piespriest bargos sodus var būt pārkāpuši riskanto robežu. «Tas ir bīstami, kad politiķi mēģina spriest sodus,» uzsvēris liberālos demokrātus pārstāvošais tieslietu ministrs Toms Maknellijs. Viņam piebalsojis partijas biedrs Alekss Kārlails, laikrakstam The Guardian klāstot, ka cietumu piepildīšana problēmas sakni neatrisinās.
Premjers, vaicāts, vai četri gadi cietumā (kas ir līdz šim lielākais sods, kāds piespriests grautiņos iesaistītajiem) par aicināšanu uz nemieriem sociālajā saziņas vietā ir adekvāts soda mērs, atbildēja: «Tiesa lēma sūtīt bargu signālu, un es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka tā to spēj.» Arī policijas pārstāvji norādījuši, ka tiesas lēmums ir piemērots, ņemot vērā jauno tehnoloģiju lomu nemieru organizēšanā.
«Četru gadu cietumsods parasti pienāktos par tādiem pārkāpumiem kā draudēšana kādam ar nazi pie rīkles, smagi miesas bojājumi, seksuāla vardarbība,» raidsabiedrībai BBC norādījis Endrū Nīlsons no krimināllikumu reformu virzītājorganizācijas Howard League for Penal Reform. «Neesmu drošs, ka sods, par kuru runājam, piespriests par kādu no šāda veida noziegumiem.»
Pārpildīti cietumi
Lielbritānijas cietumi kļūst arvien pilnāki. Nedēļas laikā vien ieslodzīto skaits pieaudzis par 700. Ja saglabāsies tendence ik dienas uz cietumu nosūtīt ap 100 cilvēkiem, ieslodzījuma vietas būs pilnas, brīdinājusi Cietumu pārvaldītāju asociācija. Lai gan panikai neesot pamata, pārvaldītāji apsver iespēju vieninieku kameras pārvērst par piemērotām diviem vai pat trim ieslodzītajiem.
Tomēr piektdien publicētie Tieslietu ministrijas dati vēsta, ka valsts cietumi spēj uzņemt vēl tikai pusotru tūkstoti ieslodzīto, savukārt par nemieriem tiesājamo rindas aizvien turpina augt.
Krimināllietās specializējošais advokāts Džons Kūpers aizrādījis, ka tiesai «nevajadzētu iespaidoties no saniknotās Lielbritānijas». Viens no ievērojamākajiem britu advokātiem aģentūrai AP uzsvēra, ka daži no piespriestajiem sodiem ir «nesamērīgi un nedaudz histēriski».
Tikmēr sabiedrībā pieaug bažas par tiesnešu darbu, jo par vienāda smaguma pārkāpumiem tie mēdz spriest krasi atšķirīgus soda mērus.