Sākot no 3. aprīļa tos cilvēkus, kurus atzīs par vainīgiem augstāk minētajās apsūdzībās, jānomētā ar akmeņiem līdz nāvei, soda izpildi vērojot noteiktai musulmaņu grupai.
Bruneja ārkārtīgi bargos likumus izziņoja jau 2014. gadā, bet to ieviešana notika pakāpeniski, un lēmums laulības pārkāpējus un homoseksuāļus nomētāt ar akmeņiem ir viena no pēdējām fāzēm šo likumu ieviešanā.
Par karaļvalsts sodu sistēmu, kas tostarp par zagšanu paredz ekstremitāšu amputāciju, trauksmi ceļ cilvēktiesību aktīvisti. "Brunejai nekavējoties jāaptur brutālo soda mēru ieviešana un jāpārskata likumi, lai tie nepārkāptu cilvēktiesības. Starptautiskajai sabiedrībai jānosoda Brunejas iecere piemērot šos nežēlīgos sodus," uzsver cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Amnesty International eksperte Reičela Čoa-Hovarda, kura pēta ar Bruneju saistītos cilvēktiesību jautājumus.
Bruneja kopš 2014. gada paziņoja par šariata principu ieviešanu un tādējādi arvien vairāk attālinājusies no kaimiņvalstīm Malaizijas un Indonēzijas, kas piekopj salīdzinoši mērenu praksi islāma interpretācijā.
Sultāns Hasanals Bolkiahs, kas vienlaicīgi ir arī izpildvaras vadītājs, tolaik tika citēts valdības vietnē, ka "Bruneja necer, ka citas nācijas pieņems Brunejas pozīciju, bet būs gana, ja tās Brunejas nāciju un likumus cienīs tāpat, kā Bruneja ciena citu valstu likumus."
Elijah
MUSULMAŅI
jautājums