"Vissmagākais pasākums, par kuru man jāpaziņo, ir totāla karantīna Santjago Galvaspilsētas apgabalam," kurā atrodas 80% no vairāk nekā 34 000 Čīlē apstiprinātajiem jaunā koronavīrusa gadījumiem, sacīja veselības ministrs Haime Manaličs.
Ministrs sacīja, ka karantīnas noteikšana, tostarp vairākos rajonos, kur agrākie ierobežojošie pasākumi ir tikuši atcelti, ir nepieciešama pēc 2260 jauniem inficēšanās gadījumiem un 12 jauniem nāves gadījumiem pēdējo 24 stundu laikā.
Pirms paziņojuma par karantīnas noteikšanu valdība lūdza Starptautisko valūtas fondu (SVF) piešķirt elastīgu kredītlīniju apmēram 23,8 miljardu ASV dolāru (22 miljardu eiro) apmērā uz nākamajiem diviem gadiem.
Kredītlīnija palīdzētu atjaunot ekonomiku pēc vairākus mēnešus ilgiem masu protestiem pret prezidenta Sebastjana Piņeras valdību, kuru doto triecienu valsts ieņēmumiem saasināja koronavīrusa pandēmija.
Karantīna stāsies spēkā piektdien plkst.22 (sestdien plkst.5 pēc Latvijas laika). Tās laikā iedzīvotājiem būs ļauts atstāt mājas tikai tādu svarīgu iemeslu dēļ kā pārtikas vai medikamentu iegāde.
Čīle līdz šim bija izvēlējusies selektīvas karantīnas stratēģiju cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Santjago un citās lielpilsētās bija noteiktas komandanta stundas, bet karantīna aprobežojās ar rajoniem, kur bija liels infekcijas gadījumu skaits.
Čīlē arī ir visaktīvākā Covid-19 testēšana Latīņamerikā. Valstī tiek veikti 14 000 testu dienā, un līdz šim ir veikti pavisam aptuveni 200 000 testu.
Valdību ir uztraucis inficēšanās gadījumu skaita pieaugums Santjago pēdējās 10 dienās, un pagājušonedēļ tā noteica jaunus stingrus pašizolācijas pasākumus trijos biezi apdzīvotos rajonos.
Čīles valdība ātri reaģēja uz pirmajiem Covid-19 gadījumiem 3.martā, ieviešot komandanta stundu valsts mērogā un selektīvas karantīnas rajonos ar lielu infekcijas gadījumu skaitu.
Sociālās distancēšanas pasākumu ietvaros tika slēgtas mācību iestādes un uzņēmumi, kā arī ierobežota sabiedriskā transporta kustība.