Tomēr Bašlē pārsvars ir pietiekoši liels un sagaidāms, ka pēc balsojuma otrās kārtas decembrī kreisi orientētā Bašlē stāsies Čīles konservatīvā līdera Sebastjana Pinjeras vietā.
"Mēs zinājām, ka uzvarēt pirmajā kārtā būs grūti, tādēļ mēs smagi strādājām un mums tas gandrīz izdevās," svētdienas vakarā saviem atbalstītājiem sacīja Bašlē, kas Čīles prezidenta amatu ieņēma no 2006.-2010.gadam.
Kā liecina vēlēšanu komisijas sniegtie dati pēc 99% balsu saskaitīšanas, Bašlē saņēmusi 47% balsu, bet konservatīvo kandidāte Evelīna Mateja - 25% balsu. Tomēr Bašlē nav izdevies iegūt nepieciešamos 50% balsu, lai izvairītos no vēlēšanu otrās kārtas, kas notiks 15.decembrī.
Neatkarīgais ekonomists Franko Parisi un sociālists Marko Enrikess-Ominami saņēmuši aptuveni 10% balsu, bet atlikušās balsis sadalītas starp pieciem pārējiem kandidātiem.
Bašlē sola mazināt sociālo nevienlīdzību, paaugstinot nodokļus un vairāk līdzekļu atvēlēt izglītībai un veselības aprūpei. Viņa arī apņēmusies mainīt konstitūciju, kas tikusi pieņemta vēl militārās diktatūras laikā.
Čīles orientēšanās uz brīvā tirgus ekonomiku, kuras izaugsmi papildus veicinājusi vara ieguves industrija, pēdējo divu desmitgažu laikā padarījusi valsts tautsaimniecību par vienu no plaukstošākajām Latīņamerikā. Tomēr arvien pieņemas spēkā aicinājumi nodrošināt lielāku vienlīdzību gan pilsoņu labklājības, gan iespēju ziņā. Vairums vēlētāju vēlas mērenu kursa maiņu, nevis radikālas pārmaiņas, un Bašlē kreisi centriskā ideoloģija, kā arī viņas iepriekšējā prezidentūras termiņa pieredze liecina, ka nav gaidāmi radikāli pavērsieni līdzšinējā politikā.
Lai gan vēlētāju simpātijas nebauda nedz Bašlē pārstāvētā kreiso partiju apvienība Nueva Mayoria (Jaunais vairākums), nedz šobrīd pie varas esošā konservatīvā Alianza (Alianse), 62 gadus vecā Bašlē personīgi saglabā lielu popularitāti.
Bašlē pēc izglītības ir pediatre, taču vēlāk pievērsusies politikai. 2006.gadā viņa kļuva par pirmo sievieti Čīles prezidenta krēslā, kurā atradās līdz 2010.gadam. Konstitūcija viņai liedza uzreiz kandidēt uz vēl vienu prezidentūras termiņu, un Bašlē piekrita kļūt par ANO dzimumu līdztiesības organizācijas UN Women vadītāju.
Papildu intrigu Čīles prezidenta vēlēšanām piedod arī abu vadošo kandidāšu personīgās attiecības, kas neatpaliek no latīņamerikāņu iecienītajām televīzijas drāmām. Abu sieviešu tēvi savulaik dienējuši Čīles gaisa spēkos, bijuši draugi un pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados bijuši dislocēti vienā karabāzē. Tur sadraudzējušās arī viņu meitas, kas kļuvušas par rotaļu biedrenēm. Taču vēlāk starp abām ģimenēm nostājušies politiskie notikumi. Kamēr Bašlē tēvs pieslējies kreisi noskaņotajam prezidentam Salvadoram Aljendem, kurš 1973.gadā tika gāzts Pinočeta organizētajā apvērsumā, Matejas tēvs kļuva par militārās huntas locekli.