Valdība iecerējusi izvirzīt stingrākas dāņu valodas prasmes prasības, noteikt augstākas prasības pretendenta spējai pašam sevi uzturēt, ieviest grūtākus pilsonības eksāmenus un vēl vairāk ierobežot iespējas iegūt pilsonību iepriekš krimināli sodītām personām.
"Man Dānijas pilsonība ir kas ļoti īpašs. Tas ir kas tāds, ko jums jānopelna un pēc kā jums jātiecas. Tāpēc mēs padarīsim Dānijas pilsonības iegūšanu grūtāku," laikrakstā Jyllands-Posten ceturtdien publicētajā intervijā norādīja Stejberga.
Valdība grasās atcelt atvieglojumus pilsonības iegūšanai, kurus ieviesa iepriekšējā sociāldemokrātu vadītā valdība, kas samazināja dāņu valodas prasmes no trešās uz otro kategoriju un ieviesa jaunu pilsonības iegūšanas testu, kas, pēc daudzu domām, ir pārāk viegls.
Konkrētās izmaiņas paredz, ka:
- valodas prasmes normas atkal tiks paaugstinātas līdz trešajai kategorijai;
- pretendentam būs jāpierāda, ka pēdējo piecu gadu laikā vismaz četrarpus gadus viņš sevi uzturējis pats, nevis divarpus gadus, kā tas ir pašlaik;
- pretendentam pilsonības testā būs pareizi jāatbild uz 32 no 40 jautājumiem, nevis uz 22 no 30 jautājumiem;
- iepriekš sodīto personu "karantīnas" laiks, kurā pēc soda izciešanas liegts pretendēt uz pilsonību un kas šobrīd ir trīs līdz 20 gadi atkarībā no nodarījuma smaguma, tiks pagarināts par 50%.
Neskatoties uz Venstre vēlmi likvidēt iepriekšējās valdības atvieglojumus, sociāldemokrāti ir paziņojuši, ka sadarbosies ar valdību, lai pilsonības iegūšanas noteikumus padarītu stingrākus.
Atbalstu Stejbergas iecerei izteikusi arī Populistiskā Dāņu Tautas partija, kas parlamentā nodrošina atbalstu Venstre veidotajai mazākuma valdībai.