Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nekavējoties paziņoja, ka Apvienotajai Karalistei vienošanās ir nepieņemama. Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Sopers intervijā Dienai atzina, ka Lielbritānija nekad nepiekritīs tādai savas suverenitātes ierobežošanai. Bet suverēnas tiesības pašiem spriest par savu budžetu ir viena no būtiskākajām nacionālajām lietām. Tāpēc britu vēstnieks skaidroja, ka britiem ir nepieņemams princips, ka nacionālie budžeti būtu jānodod Eiropas Komisijai (EK) izvērtēšanai, nepieņems arī finanšu transakcijas nodoklis, kas ir neizdevīgs angļiem, jo apdraudētu Londonas Sitijas kā pasaules finanšu centra konkurētspēju globālajā tirgū.
Pēc Dienas rīcībā nonākušās Eiropas Savienības valstu starpvaldību līguma projekta pirmās redakcijas automātiskas sankcijas par fiskālās disciplīnas neievērošanu joprojām ir darba kārtībā, tomēr EK neizskatīs nacionālo valstu budžetus pirms to apstiprināšanas nacionālajās valdībās. Iespējams, ka tas ļaus arī Lielbritānijai revidēt savu pozīciju. Tāpat tas var līdzēt mūsu pašu politiķiem, kuri baidās par Latvijas suverenitātes pārlieku ierobežojumiem, izšķirties par to atbalstu. Ministru kabinetā nonācis starpvaldību līguma darba variants, savukārt ministriju pārstāvji pirmajā sēdē Briselē otrdien jau vienojušies par līguma potenciālo formu, lai ārkārtas samitā februāra sākumā valstu vadītāji varētu diskutēt par līguma tekstu.