Mediji sākotnēji vēstīja, ka pazemē joprojām varētu atrastie līdz 200 kalnračiem, bet pēdējās aplēses liecina, ka to skaits ir daudz mazāks, ziņo britu raidorganizācijas BBC korespondente Nomsa Maseko.
Svētdien glābšanas operācijas laikā no šahtas tika izcelti 11 kalnrači. Pirmdien pašu spēkiem laukā izkļuvuši vēl desmit, kurus policija uzreiz arestējusi, ziņo Maseko.
Kalnrači iznākuši virszemē, jo tuvumā nav manījuši policistus, kuri bija noslēpušies aiz ugunsdzēsēju mašīnas.
Likumsargi ļāva pirmajam no šahtas izkāpušajam aiziet, lai pārliecinātu pārējos, ka viņiem briesmas nedraud, bet pēc tam visus arestēja, norādīja Maseko.
Žurnāliste pieļauj, ka daļa kalnraču var nevēlēties iznāk virszemē ne tikai tāpēc, ka baidās no aresta, bet viņiem arī bail, ka tiks atņemts raktuvēs iegūtais zelts.
Dienvidāfrikas Republikas avārijas dienestu amatpersonas informēja, ka šahtā palikušo kalnraču glābšanas operācija sāksies tikai tad, kad viņi to lūgs.
Privātā avārijas dienesta ER24 pārstāvis uzsvēra, ka kalnračiem netiks liegta palīdzība, ja viņi to lūgs, bet tūlīt pēc izcelšanas virszemē viņi tiks arestēti.
Tikmēr šahtu apsargās privāta apsardzes firma, kas ne tikai vajadzības gadījumā izsauks palīdzību, bet arī apturēs neautorizētus glābšanas mēģinājumus.
Kalnrači darbojušies nelegāli, tādēļ viņiem pēc izkļūšanas virszemē draud arests un apsūdzības par nodarbošanos ar pretlikumīgu kalnrūpniecību.
Kā jau ziņots, kalnrači, visticamāk, iesprostoti pazemē kopš sestdienas rīta, bet policija par negadījumu uzzināja tikai svētdienas rītā.
Mediji vēsta, ka kalnračus iesprostojuši konkurējoši nelegālie darboņi, kas viņiem atņēmuši iegūto zeltu un aizbēruši šahtu ar akmeņiem.
Neviens no izglābtajiem kalnračiem nav ievainots, un, domājams, arī pazemē palikušie nav cietuši.
Dienvidāfrikas Republika ir ceturtā lielākā zelta eksportētāja pasaulē, un kalnrūpniecībai ir liela loma valsts ekonomikā.
Diemžēl plaši izplatītas ir arī nelegālās raktuves, un pēdējos gados tieši šajās raktuvēs bijis vislielākais skaits letālu negadījumu.