arlamentā par impīčmentu nobalsoja 234 no 300 likumdevējiem. Pret balsoja 56.
Konstitucionālajai tiesai tagad ir 180 dienas laika, lai izlemtu, vai apstiprināt parlamenta lēmumu un oficiāli atcelt Paku no amata.
Tikmēr Pakai atņemtas izpildvaras tiesības, kas līdz konstitucionālās tiesas lēmumam nodotas premjerministram.
Dienvidkorejas prokuratūra uzskata Paku par līdzdalībnieci korupcijas skandālā, kas satricinājis valdību. Skandāls izraisījis plašus protestus, kuros tika pieprasīta prezidentes atkāpšanās.
Paziņojot balsojuma rezultātus, parlamenta spīkers pauda cerību, ka nākotnē valstij šādu situāciju vairs nenāksies piedzīvot.
Paka, kura, kandidējot uz prezidenta amatu, uzsvēra savu godīgumu, tagad apsūdzēta varas ļaunprātīgā izmantošanā, korupcijā un citos likumpārkāpumos un riskē ieiet vēsturē kā pirmā demokrātiski ievēlētā Dienvidkorejas valsts galva, kas atcelta impīčmenta ceļā.
Prezidentes impīčmentu parlamentā atbalstīja visi opozīcijas un neatkarīgie likumdevēji, kā arī daļa deputātu no Pakas pārstāvētās valdošās Jaunās robežas partijas.
Opozīcijas likumdevēji draudēja nolikt mandātus, ja impīčmenta process netiktu uzsākts.
Paka tiek vainota, ka ļāvusi senai draudzenei Čojai Sunsilai, kurai nav politiska amata, iejaukties valsts lietās, tostarp ministru iecelšanā un Pakas runu rediģēšanā.
Čojai un diviem bijušajiem prezidentes palīgiem prokuratūra ir izvirzījusi oficiālas apsūdzības.
Čoja, kuras tēvs bija garīdznieks un līdz savai nāvei 1994.gadā arī Pakas mentors, apsūdzēta, ka izmantojusi savus sakarus ar prezidenti, lai piespiestu vietējos uzņēmumus ziedot miljoniem eiro lielas summas diviem bezpeļņas fondiem, kurus 60 gadus vecā Čoja pēc tam izmantoja personīga labuma gūšanai.
Jūlijā notikušā sanāksmē Paka izdarījusi spiedienu, lai lielie konglomerāti ziedotu Čojas fondiem. Izskanējušas ziņas, ka šo sanāksmi apmeklējis arī rūpniecības grupas "Samsung" mantinieks Lī Džejons un autobūves grupas Hyundai Motor valdes priekšsēdētājs Čons Mongu.