Laika posmā no 2004. līdz 2009.gadam oficiāli Īrijā strādāja aptuveni miljons ārvalstu pilsoņu, taču no viņiem divas trešdaļas Īriju pameta līdz 2010.gada sākumam, vēsta Īrijas latviešu ziņu portāls "Baltic Ireland".
Kā liecina statistikas dati, aptuveni 600 000 ārvalstu pilsoņu, kuri iepriekš bija reģistrēti valstī kā strādājošie, 2010.gadā vairs nebija reģistrēti ne kā nodokļu maksātāji, ne sociālo pabalstu saņēmēji, tādējādi tiek pieņemts, ka viņi Īriju ir pametuši.
No 118 000 ārvalstnieku, kam personas kodi tika piešķirti 2004.gadā, 2009.gadā joprojām strādāja vai arī saņēma sociālos pabalstus tikai viena trešdaļa. Statistikas birojs arī norāda, ka tikai trešā daļa no tiem, kas Īrijā ieradās 2009.gadā, darbu atrada tajā pašā gadā.
Statistikas dati liecina, ka no tiem ārvalstniekiem, kas nestrādā algotu darbu un nesaņem sociālos pabalstus, neliela daļa bija uzsākuši savu biznesu.
Ņemot vērā arī faktu, ka daļa viesstrādnieku pārgājuši ēnu ekonomikā un strādā neoficiāli, nemaksājot nodokļus, pēc statistikas biroja novērtējuma, vismaz 600 000 ārvalstu pilsoņu laikposmā līdz 2009.gada beigām valsti bija atstājuši.
Visu ārzemju nacionalitāšu grupās strādājošo skaits līdz 2009.gada beigām samazinājies zem 50%.
Darbspējīgā vecuma ārvalstu pilsoņu skaitu Īrijas Statistikas birojs aprēķina, izmantojot piešķirtos personas koda numurus, kas nepieciešams, lai sāktu oficiāli strādāt, maksāt nodokļus un saņemtu sociālās garantijas.
Dati liecina, ka ārvalstniekiem piešķirto personas kodu skaits samazinājies par gandrīz divām trešdaļām, salīdzinot ar 2006.gadu, kad šis skaitlis bija vislielākais. Visvairāk samazinājies iebraucēju skaits no desmit valstīm, kas kļuva par ES dalībvalstīm 2004.gadā.