Vēlēšanas Drēzdenē izsludinātas, jo līdzšinējais pilsētas mērs, kura pārstāvēja kristīgos demokrātus, savu amatu atstāj veselības stāvokļa dēļ.
Savu demonstrāciju apogeja brīdī PEGIDA (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju) spēja pulcēt Drēzdenes ielās līdz pat 25 000 cilvēku.
Taču pērn izveidoto pilsoņu kustību drīz vien pārņēma iekšējās nesaskaņas, un daži tās līderi iekūlās publiskos skandālos. Tomēr Drēzdenes iniciatīva rosināja līdzīgu kustību veidošanos arī citās Vācijas pilsētās, lai gan tās nav ieguvušas tādus mērogus.
Šonedēļ saskaņā ar policijas datiem PEGIDA priekšvēlēšanu mītiņu, kurā uzstājās kustības kandidāte uz mēra amatu Tatjana Festerlinga, apmeklēja aptuveni 2000 cilvēku.
Virs demonstrantu galvām plīvoja Vācijas karogi, bet plakāti nosodīja "melīgo presi", islāmu un tradicionālās politiskās partijas, kuras centušās šo pilsoņu kustību marginalizēt, pasludinot to par rasistisku un faktiski pielīdzinot neonacistiem.
Uz plakātiem bija vērojama arī kanclere Angela Merkele, kas attēlota, tinusies tradicionālajā musulmaņu sieviešu galvas lakatā.
Uz dažiem plakātiem bija attēlots arī Vācijas prezidents Joahims Gauks, nodēvēts par Onkuli Patvērumu un attēlots ar turbānu galvā.
PEGIDA plakāti, kas izlīmēti pa visu Drēzdeni, sola pilsētā "radikālas pārmaiņas".
Savā priekšvēlēšanu uzrunā Festerlinga vērsās pret "politkorektumu" un aicināja uz vācu kultūras "renesansi". Viņa nosodīja arī patvēruma meklētājus, kuri pārpludinājuši Vāciju, "pametot savas ģimenes un mājas, jo kaut kur dzīve ir labāka un var dabūt naudu no valdības".
51 gadu vecā šķirtene un divu bērnu māte brīdināja Vāciju par tai draudošo "norietu".
Lai gan viņa cēlusies no Hamburgas, kas atrodas valsts rietumdaļā, Festerlinga cenšas savu līdzpilsoņu apziņā uzturēt kādreiz komunistu jūgā bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju jeb tā dēvēto osīšu identitāti.
"Pēdējo dienu laikā jūs man esat stāstījuši, ka 1989.gadā neizgājāt ielās, riskējot ar dzīvību, šādu sūdu dēļ," uzrunājot atbalstītāju pūli, norādīja PEGIDA mēra kandidāte.
Tomēr viņas klausītāju visvētraināko reakciju izpelnījās Festeringas tiešā vēršanās pret islāmu.
"Acīmredzami, ka pareizi domājošie cilvēki iesaistās, kad jautājums ir par protestēšanu pret nāvessodu," norādīja Festerlinga. "Taču nāvējošā inde, kas sagrauj Eiropas tautas, ir islāms, bet pret to šie ļaudis neiziet ielās, lai protestētu."
Saskaņā ar 2012.gada statistikas datiem no Drēzdenes iedzīvotāju kopskaita jau septiņi procenti ir ārvalstnieki, kas gan ir viszemākais rādītājs starp 15 lielākajām Vācijas pilsētām.
Lai gan aptauja, kuru veikusi Drēzdenes Tehniskā universitāte, sola viņai tikai nepilnus divus procentus balsu, Festerlinga cer, ka svētdiena nesīs "pārsteigumu".
Tikmēr vadībā saskaņā ar aptaujām ir Eva Marija Štange, kas startē kā sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas Die Linke ("Kreisie") kopīgā kandidāte.
Viņa sarunā ar aģentūru AFP pauda "apbēdinājumu" par nesenajiem notikumiem Drēzdenē.
"Drēzdenei jāsaglabājas kā pasaulei atvērtai pilsētai. Mums nepieciešami cilvēki no citām zemēm," uzskata Štange.