Droši vien, saka dižkareivis, tie bijuši smagākie manā mūžā. Līdz tiks sākts mājupceļš, atlikušas tikai divas dienas. Tad visai komplicētais pārlidojumus uz Bagramu, bet no turienes uz ziemeļu pilsētu Mazarišarīfu un ierašanās Latvijā kopā ar visu Latvijas militāro padomnieku grupu (36 militārpersonas) paredzēta 14.aprīlī.
Kā jau visiem šīs vienības karavīriem, Bruno nācies atrasties dažādās kaujas situācijās, protams, arī gana bīstamās. Iegūtie kauju iespaidi gan katram esot atšķirīgi, jo arī tā saucamie kontakti ar pretinieku esot atšķirīgi. Dažreiz divas stundas ilgā kaujā varot gūt ne mazāk spēcīgus pārdzīvojumus kā divpadsmit stundu garā cīņā. Tā bijis pēc kādas kaujas netālu no posteņa Lauvu midzenis. Labi, ka toreiz pēc divām dienām Bruno bijis jābrauc atvaļinājumā. Varējis visu pārdomāt un sakārtot domas. Ziemas mēneši, lai gan ne pārāk auksti, bijuši visai mierīgi. Kaujiniekiem salstot kājas, ironizē dižkareivis, un no decembra līdz februārim šajā kalnu apvidū sadursmju tikpat kā nav bijis. Tagad esot jūtams, ka atkal viņi sākot pulcēties. Kā liecina "sausā" statistika, martā nemiernieki bijuši pat aktīvāki kā šajā laikā pirms gada un tāpēc prognozēt mierīgāku vasaru neesot iespējams. Miera sasniegšanai šajā valstī, uzskata Bruno, esot vajadzīgs vēl ilgs laiks. Iepriekšējo misiju Afganistānā dižkareivis pavadījis ziemeļos Meimenā, kur šobrīd atrodas vairāk par 120 latviešu karavīriem.
Piektā ārzemju militārā misija tuvojas noslēgumam arī medicīnas seržantei Vijai Bokai. Pagaidām vēl esot grūti noticēt tam, ka jau pavisam drīz jādodas mājās. Domājot par nākotni, nāk prātā daudz patīkamu domu – gan par meitas vidusskolas izlaidumu, gan Jāņiem, gan garo atvaļinājumu visas vasaras garumā. Tāpat kā pārējiem karavīriem, arī Vijai šā gada atvaļinājumam nācis klāt pērnā gada un arī pēcmisijas papildus atvaļinājumiem. Bijuši grūti brīži, darba neesot trūcis. Smagākās, protams, bijušas divas dienas – 10.septembris un 13.oktobris, kad no kaujām ticis nogādāts daudz ievainoto. Lielu palīdzību un padomus Vija saņēmusi no atsaucīgajiem amerikāņu armijas ārstiem.
Padomnieku grupas komandieris majors Ilmārs Lejiņš Dienai pastāstīja, ka viņiem esot gandarījums par padarīto darbu, apmācot divus afgāņu armijas bataljonus. Pilnībā nodrošinājuši, ka sākotnējais 6.afgāņu bataljons tiek pārapbruņots un kalašņikova automātu un citu strēlnieku ieroču vietā saņem amerikāņu apbruņojumu. Nācies noturēt šo bataljonu "pie dzīvības" - tajā bijuši lieli zaudējumi – 19 kritušie un 29 ievainotie, turklāt trūcis 50% virsnieku. Ņemot to vērā, veikts liels darbs, lai noturētu "uz sliedēm" šo afgāņu kaujas vienību. Kad veikta minētā bataljona nomaiņa ar nākamo, nācies saskarties ar jauniem izaicinājumiem. "Tagad braucam mājās un galvenais ir tas, ka esam visi kopā," saka I.Lejiņš.