ECB jaunākās aptaujas dati liecina, ka bankas atvieglo kreditēšanas standartus uzņēmumiem un tā ir labā zīme, jo kreditēšanas aktivitātes hroniskais vājums eirozonā iepriekš bijis vainojams pie būtiskas ekonomiskās atveseļošanās trūkuma Eiropas vienotās valūtas savienībā.
Tāpat bankas arī atvieglojušas kreditēšanas standartus mājsaimniecībām mājokļu iegādēm, kas arī liecina par sīvāku konkurenci banku starpā, norāda ECB.
Tikmēr pieprasījums pēc aizdevumiem palielinās, pateicoties zemajām procentu likmēm.
ECB iepriekš norādījusi, ka tās monetārās politikas pozitīvā ietekme nenonāk līdz reālajai ekonomikai, jo bankas nenodod tām pieejamo naudu tālāk aizdevumu veidā, jo sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Cerībā šo situācija risināt banka samazinājusi procentu likmes līdz rekordzemiem līmeņiem un ieviesusi arī vairākas programmas ar mērķi ekonomikā iepludināt likviditāti.
Savukārt nesen ECB sāka īstenot tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros tā iegādājas valstu obligācijas.
Kā ziņots, ECB eirozonas nacionālās centrālās bankas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu gaitā 9.martā sāka iegādāties obligācijas, tādējādi cenšoties novērst ilgstošas deflācijas periodu un veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi.
Kvantitatīvās stimulēšanas jeb paplašinātas aktīvu pirkšanas programmā ik mēnesi paredzēts iegādāties obligācijas 60 miljardu eiro apmērā, un programma ilgs vismaz līdz 2016.gada septembrim vai līdz brīdim, kad ECB pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa izveidošanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.