Pēc diplomāta vārdiem, oficiālā Jeruzaleme īsteno aizvien lielāku spiedienu uz Ēģiptes jaunajām varas iestādēm, apgalvojot, ka tās nav spējīgas kontrolēt situāciju pussalā. Viņaprāt, tādējādi Izraēlas varas iestādes gatavo augsni Sinaja pussalas reokupācijai, kā ieganstu izmantojot savas valsts drošības garantēšanu.
J. Osmans piebilda, ka izraēlieši dara visu iespējamo, lai pasliktinātu Ēģiptes valdības reputāciju pasaules līderu acīs, kas tāpat liecina par labu viņa versijai.
Augstu stāvošs avots Jeruzalemē tikmēr paziņojis izdevumam, ka Ēģiptes diplomāta minējumiem nav nekāda pamata: „Izraēla ciena Ēģiptes valdību un tautu. Noslēgtie līgumi paredz Ēģiptes suverenitāti pār Sinaja pussalu, un mēs uzskatām, ka to ievērošana ir abu valstu stratēģiskajās interesēs.”
Tajā pašā situācija pussalas ir sarežģīta. Nezināmi kaujinieki regulāri spridzina tur esošās gāzes stacijas, kas nodrošina Ēģiptes dabasgāzes eksportu uz Izraēlu, tāpat caur Sinaja pussalu no Ēģiptes uz Gazas joslu tiek transportēti ieroči un sprāgstvielas. Par pēdējo lielo incidentu kļuva no Ēģiptes teritorijas nākušu islāmistu kaujinieku uzbrukums Izraēlas automašīnām pie Eilatas pilsētas, kas atrodas blakus Sinajas pussalai.
Atbilstoši 1979. gada līgumiem pussala tika atgriezta Ēģiptei, tomēr palika demilitarizēta zona. Pēc Hosni Mubaraka gāšanas Ēģiptes centrālā valdība kļuvusi ievērojami vājāka, tādēļ tuksnesīgā pussala, kur gandrīz nav policijas, pārtapusi par kontrabandistu, ekstrēmistu, ieroču tirgoņu dažāda veida teroristu patvērumu. Būtiski uzlabot situāciju Ēģiptes varas iestādes pagaidām nav spējušas.