Eiropā izplatās neārstējamas gonorejas paveids

Starp STS 2010.gadā gonoreja izplatības ziņā ieņēmusi otro vietu, jo konstatēti 32 tūkstoši saslimšanas gadījumu, vēsta aģentūra.

Lai arī saslimšanu vidū līdere ir hlamīdija, kura konstatēta 345 tūkstošos saslimšanas gadījumu, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadība kā kritisku vērtē gonorejas izplatību. Proti, šīs slimības jaunais paveids liecina, ka gonoreja nākotnē varētu kļūt par neārstējamu slimību. Proti, gada laikā rezistence pret gonorejas ārstēšanā izmantoto līdzekli Cefixime, piemēram, augusi no 4 līdz 9%. Brīdinājumu par neārstējamās gonorejas izplatīšanos jau izdevusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Ņemot vērā problēmas aktualitāti, PVO un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus, 2010.gadā Latvijā, kā arī citās valstīs uzsākts gonokoku rezistences monitorings, Dienu informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Laura Ševčenko. Pēdējos gados pasaulē gonokoku pretestība pret terapijā lietotājiem antibiotiķiem (penicilīnu, streptomicīnu, tetraciklīnu un trešās paaudzes cefalosporīniem) ir kļuvusi par svarīgu veselības aprūpes problēmu, atzina SPKC pārstāve.

Viņa norādīja, ka jau 2008. gadā ES valstīs tika novērots straujš (no 31% līdz 51%) neārstējamās gonorejas pieaugums, savukārt 2009. gadā šādas gonorejas īpatsvars bija 63%.

Latvijā tomēr šādi gadījumi nav reģistrēti. Taču šādas slimības izplatīšanās Latvijā ir iespējama, tāpēc SPKC iesaka iedzīvotājus veikt gonorejas ārstēšanu tikai ārstniecības personas uzraudzībā un nenodarboties ar pašārstēšanos.

L.Ševčenko norādīja, ka gonorejas ārstēšanu uzskata par efektīvu, ja antimikrobu rezistence pret konkrēto terapeitisko līdzekli nepārsniedz 5%.

Kā zināms, gonoreja ir bakterioloģiska infekcija, kura neārstēta var attīstīties nopietnu iegurņa infekciju, uroģenitālā trakta iekaisumu, sievietes un vīrieši var palikt neauglīgi.

Kā norāda speciālisti, jauna gonorejas paveida rašanos varēja ietekmēt antibiotiku pārdozēšana, kas ietekmējusi baktērijas ģenētisku mutāciju. Apkarot neārstējamās baktērijas izplatību varot, savlaicīgi diagnosticējot infekciju un ārstēšanā izmantojot divu vai vairāku veidu antibiotikas. Līdzīga stratēģija tiek izmantota arī tuberkulozes ārstēšanā.

2011.gadā Latvijā tika reģistrēti 550 gonorejas gadījumi, t.sk. 12 gadījumi bērniem līdz 18 gadiem. Gonorejas gadījumi 3 reizes biežāk reģistrēti vīriešiem (75%), nekā sievietēm (25%), visvairāk ar šo slimību slimo vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.