Līdz šim izplatītākais krāpšanās veids bija lētu zivju uzdošana par dārgākām sugas māsām, tādējādi maldinot patērētājus un vairojot negodīgu pārdevēju ienākumus.
Piemēram, Lielbritānijā, kur nacionālais ēdiens ir eļļā cepta zivs un kartupeļi, laboratoriski noskaidrots, ka 7% gadījumu mencas vai pikšas vietā izmantota krietni lētāka zivs, vēsta BBC.
Vēl sliktāka situācija atklājusies Īrijā, kur līdzīgā pētījumā atklājies, ka 25% pārtikas produktu, kuru sastāvā bijusi uzrādīta menca vai pikša, patiesībā saturējuši citas zivis.
Savukārt ASV veiktā pētījumā konstatēts, ka ceturtā daļa zivju, kas tikušas pasniegtas Ņujorkas restorānos, nebija tās, kas tika uzdotas ēdienkartē.
Pēdējā laikā aizvien biežāk atklājas, ka patērētājiem tiek «iesmērētas» zivis, kas iepriekš nav izmantotas cilvēka uzturā.
Viens no lielākajiem punktiem, caur kuriem Eiropā tiek ievestas saldētas zivis, ir Frankfurtes lidosta Vācijā. Tur un citur Eiropā ņemtie zivju paraugi tiek pārbaudīti Eurofins laboratorijā Hamburgā.
«Varasiestādes Frankfurtes lidostā ir atklājušas jaunas zivju sugas - sugas, kas nekad iepriekš nav zvejotas, zivju sugas, kas iepriekš nav nonākušas pārtikas ķēdē, tādas, kas iepriekš nav komercializētas,» stāsta Eurofins zinātniskās attīstības direktors doktors Berts Popings.
joņecs