Pēdējās nedēļās no Tunisijas un Ēģiptes ik dienu kādā no Dienvideiropas valstīm ierodas vairāki desmiti cilvēku, kas Eiropā meklē mieru un labklājību. Par sava veida nelegālās imigrācijas simbolu ir kļuvusi Itālijai piederošā Lampedūzas sala, kas atrodas tikai 160 kilometru no Āfrikas krastiem jeb tuvāk melnajam kontinentam nekā Eiropai. Trešdien nelielajā saliņā ieradās laiva ar vēl 374 laimes meklētājiem no Tunisijas.
Notikumi Ziemeļāfrikā radījuši sava veida Eiropas Savienības (ES) «personības dalīšanos», jo, no vienas puses, tā skaļi paziņo par atbalstu demokrātiskām pārmaiņām šajās valstīs, bet, no otras puses, gaužas par nelegālo imigrantu masām, kas no revolūciju pārņemtā reģiona dosies uz Eiropu.
Pēc labākas dzīves
Bēgļu plūsma var strauji pieaugt, jo Lībijas autoritārais līderis Muammars Kadāfi piedraudējis, ka viņš ignorēs ar ES panāktās vienošanās par nelegālās imigrācijas samazināšanu uz Eiropu, ja rietumvalstis turpinās izteikt atbalstu viņa oponentiem.
Daudzi ES diplomāti izteikuši nopietnas bažas, jo Lībijai līdz šim patiesi ir bijusi ļoti nozīmīga loma, lai ierobežotu nabadzīgo afrikāņu nokļūšanu bloka valstīs. Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) informē, ka Lībijā pašlaik atrodas aptuveni 1,5 miljoni nereģistrētu imigrantu, pārsvarā no Zemsahāras un Āfrikas raga valstīm, kā arī Ēģiptes. IOM lēš, ka aptuveni 10% no tiem galamērķis ir Eiropa.
Vairākas desmitgades valdījušu līderu krišana un valdību maiņa uz burvju mājiena nav atrisinājušas Tunisijas un Ēģiptes ekonomiskās problēmas, visticamāk, šajās valstīs tuvākajos gados notiks nopietnas pārmaiņas, tādēļ tūkstošiem cilvēku, baidoties no neziņas par nākotni, izlems doties bēgļu gaitās uz Eiropu.
Tas notiks, par spīti tam, ka Eiropā valda augsts bezdarbs - 24 miljoni darbspējīgo iedzīvotāju ilgstoši nestrādā -, bet Spānijā un Itālijā bezdarbs jaunatnes vidū ir attiecīgi 43 un 25%. «Daudzi tunisieši labākas dzīves iespējas saskata Eiropā, nevis dzimtenē,» izdevumam Time stāsta Ēriks Goldšteins, kurš vada starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch nodaļu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Savukārt Oslo Miera pētniecības institūta migrācijas eksperts Jorgens Karlings domā, ka revolūcijas musulmaņu valstīs var apdraudēt Eiropas sadarbību ar Ziemeļāfrikas valstīm nelegālās imigrācijas samazināšanā. «Ja arābu sacelšanos rezultātā tiks izveidotas rietumvalstīm nedraudzīgas valdības, tad viņi var izmantot imigrāciju kā sviru attiecībās ar Eiropu,» domā J. Karlings.
Tomēr iebraucēji no Ziemeļāfrikas veido tikai nelielu daļu no visiem nelegālajiem imigrantiem, kas ik gadu meklē patvērumu Eiropā. 2010. gadā aptuveni 100 tūkstoši cilvēku nelikumīgi iebrauca ES, vairākums no tiem šķērsoja Savienības dienvidu robežu, raksta Reuters. Visbiežāk kā tranzītpunkts uz Eiropu tiek izmantota Turcijas un Grieķijas robeža.
Imigranti būs vajadzīgi
Tomēr ar nelegālajiem imigrantiem nekas nebeidzas, jo dati liecina, ka pērn aptuveni 250 tūkstoši cilvēku lūguši patvērumu ES. Vairākums patvēruma meklētāju nākuši no Afganistānas, Somālijas, Irākas un Krievijas. Visvairāk lūgumu pēc patvēruma saņēmušas Francija, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija un Beļģija. Patlaban katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs ir imigrants.
ES pretojas imigrācijai, kaut arī tai tuvākajās desmitgadēs trūks darbaroku. Šo problēmu nerisinās arī daudzu valstu lēmums palielināt pensionēšanās vecumu.
Aplēses liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju skaits ES sāks samazināties 2014. gadā, bet tuvākajos 50 gados darbaspēks samazināsies par aptuveni 50 miljoniem cilvēku. Racionāli domājot, eiropiešiem ir jāsaprot, ka ekonomisko labklājību varēs celt tikai ar imigrācijas palīdzību. Tomēr pašlaik politiķi baidās pieņemt drosmīgus lēmumus, jo ekonomiskās krīzes dēļ Rietumeiropas valstīs ir pieaudzis pretimigrācijas noskaņojums un palielinājies atbalsts galēji labējiem politiskajiem spēkiem.