EK norāda, ka ES kohēzijai svarīgās jomās Latvija atpaliek no citām dalībvalstīm

Pēc Rodžeri vārdiem, Latvijas problemātiskās situācijas pamatā ir atšķirīgā situācija dažādās jomās dažādos valsts reģionos - ja Rīgas reģions pārsniedz ES vidējo līmeni iedzīvotāju nodrošinātībā pret nabadzību, tad pārējie reģioni ir krasi zem normas.Tāpat tika uzsvērtas tās jomas, kurās pēc ES izvirzītajiem mērķiem procentuālais cilvēku skaits ir vai nu par mazu vai par lielu - tās ir augstākā izglītība, nodarbinātība, nodrošinātība pret nabadzību un valsts investīcijas pētniecībā un inovācijās - visās procentuāli ir pārāk zemi rādītāji. Bet, piemēram, procentuālais daudzums cilvēku, kuri nepabeidz skolu, ir pārāk augsts.Rodžeri minēja, ka, ja līdz šim ES kohēzijas politika nebija precīzi veidota tā, lai samazinātu atšķirību starp turīgajiem un trūcīgajiem reģioniem, tad tagad kohēzijas fonds daudz lielāku uzmanību pievērsīs reģionu atšķirīgās situācijas mazināšanai.Savukārt Rodžeri kolēģis EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāta pārstāvis Francs Pointners piebilda, ka ir arī tādas problēmas, kuras jārisina ārpus reģionu un pat valstu robežām, aptverot daudz plašākas teritorijas.Tai pašā laikā, neskatoties uz abu EK pārstāvju minētajiem Latvijas trūkumiem, abi norādīja, ka kohēzijas politika ja ne vienmērīgi un visaptveroši, tad vismaz daļēji ir uzlabojusi situāciju arī šajā valstī, gan pateicoties Eiropas Reģionālās Attīstības fondam (ERAF), gan citiem mehānismiem.EK pārstāvji, vērtējot situāciju kopumā, pauda, ka visā Austrumeiropā kopumā vēl gaidāms apjomīgs darbs, lai tur radītu vienlīdzīgu situāciju ar Rietumeiropu - kaut vai vienā no primārajām nepieciešamībām - atbilstošu ceļu izveidei, lai savienotu abas Eiropas daļas.Tāpat Rodžeri teica, ka, piemēram, Baltijas reģionam būtu vairāk jāskatās uz iespējām savienot Centrāleiropu ar Ziemeļeiropu, piesaistot arī Austrumu tranzīta un cilvēku plūsmu, jo tas būtu produktīvi ES kopumā, bet īpašu izaugsmi nodrošinātu tieši Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.Kā jau ziņots, kohēzijas ziņojums aizsāk jaunu posmu diskusijā par ES kohēzijas politikas nākotni pēc 2013.gada un piedāvā apspriešanai variantus, kā veidot ES finanšu programmas nākamajā plānošanas periodā. Ar ziņojuma prezentāciju EK uzsāk konsultācijas par kohēzijas politikas nākotni.Ņemot vērā, ka kohēzijas finansējums veido nozīmīgu daļu ES budžeta, EK aicina visas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties debatēs par kohēzijas politikas izaicinājumiem un perspektīvām.