Eiropas Komisija (EK) publiskojusi šā gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā sniegts salīdzinošs pārskats par ES dalībvalstu tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību. Rezultātu apkopojuma mērķis, sniedzot šos salīdzināmos datus, ir palīdzēt valsts iestādēm to centienos uzlabot tieslietu sistēmu.
Pirmo reizi rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā iekļauj Eirobarometra aptauju rezultātus, kas veiktas, lai detalizētāk apzinātu ES iedzīvotāju un uzņēmumu viedokli par tiesu neatkarību. Šajā apkopojumā izmantoti arī jauni rādītāji, jo īpaši dati par tiesisko apmācību, lietotāju aptauju rezultāti dalībvalstīs, dati par juridiskās palīdzības pieejamību un kvalitātes standartu esību.
"Ceturtais ES tiesiskuma rezultātu apkopojums liecina, ka dalībvalstu centieni uzlabot tiesu sistēmu turpina dot rezultātus. Šie centieni ir tā vērti, ņemot vērā valstu tiesu sistēmu svarīgo lomu tiesiskuma atbalstīšanā, ES tiesību aktu izpildē un ieguldījumus labvēlīgas vides izveidē," atzina ES komisāre tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības jautājumos Vera Jourova.
Attiecībā uz ātrāku strīdu civillietās un komerclietās izskatīšanu apkopojumā norādīts - kaut arī izskatāmo lietu apjoma ziņā valda vispārēja stabilitāte, ir vērojams arī uzlabojums vairākās dalībvalstīs, kurās bija īpašas problēmas ar lielu nepabeigto lietu skaitu. Tāpat secināts, ka pastāv labāka piekļuve tiesu sistēmām, jo īpaši tādās jomās kā maza apmēra prasību elektroniska iesniegšana vai strīdu alternatīvas izšķiršanas (ASI) metožu veicināšana. Tomēr joprojām pastāv iespēja uzlabot spriedumu pieejamību tiešsaistē vai elektronisko saziņu starp tiesām un iesaistītajām pusēm.
Rezultātu apkopojumā arī uzsvērts, ka joprojām nepieciešams uzlabot tiesnešu apmācību un informācijas un IKT izmantošanu lietu pārvaldības sistēmām. Tāpat lielākajai daļai dalībvalstu ir noteikti standarti, kas attiecas uz līdzīgiem viņu tiesu sistēmu aspektiem, taču pastāv nozīmīgas atšķirības to saturā. Piemēram, mazāk nekā pusei dalībvalstu ir standarti par pasākumiem, lai mazinātu neizskatīto lietu skaitu, un vēl retāk ir noteikts maksimālais ilgums lietas izskatīšanai.
Rezultātu apkopojumā ir iekļauti dažādu aptauju rezultāti par to, kā sabiedrība uztver tiesu neatkarību. Tajās dalībvalstīs, kurās tiesu neatkarības vērtējums bija ļoti zems, kā svarīgākie iemesli tika norādīti valdības vai politiķu iejaukšanās vai spiediens un ekonomikas vai citas īpašas intereses.