Melnkalne un NATO 19.maijā parakstīja protokolu par šīs Balkānu valsts iestāšanos aliansē, un tā cer iestāties NATO līdz 2017.gada vidum.
Slouns norādīja, ka Melnkalnes kļūšana par NATO 29.dalībvalsti no jauna apstiprinās alianses "atvērto durvju" politiku un sūtīs vēstījumu Maskavai, ka tā nevar ietekmēt suverēnu Eiropas valstu politiku.
Šī paplašināšanās vienlaikus gan dos cerību citām valstīm, kas domā par pievienošanos aliansei, gan parādīs tām, cik grūts ir šis process, norādīja Slouns, konkrēti minot Ukrainas un Gruzijas gadījumus.
Abi eksperti norādīja, ka Melnkalne jau piedalījusies NATO misijās, vēl nebūdama dalībvalsts, un turpinās to darīt, sniedzot militārā ziņā nelielu, bet nozīmīgu ieguldījumu.
Melnkalnes gaidāmā pievienošanās "parāda, ka NATO spējusi pārspēt Krieviju un ievilkt Melnkalni savā orbītā, kas nav mazs varoņdarbs, ja padomā, ka NATO uzbruka Melnkalnes daļām 1999.gada Kosovas karā", norādīja Mārtins.
"Stratēģiski ar Melnkalnes pievienošanos aliansei tiktu arī noslēgta Adrijas jūras piekraste, ierobežojot jebkādu Krievijas militāro klātbūtni un nepieļaujot nekādu "Kaļiņingradu Vidusjūrā"," viņš piebilda.
Melnkalnes kļūšanu par NATO 29.dalīvalsti abi eksperti novērtēja kā abpusēji izdevīgu gan NATO, gan Melnkalnei.