Salīdzinot ar 2009.gadu, ES palīdzība palielinājusies par aptuveni 4,5 miljardiem eiro jeb 3,15 miljardiem latu.
"ES 2010.gadā joprojām ir pārliecinoši lielākā līdzekļu devēja pasaulē. Tomēr palīdzības budžets vēl arvien ir mazāks par 1% no valstu nacionālā kopienākuma. Ja gribam sasniegt savus vērienīgos 2015.gada mērķus un attaisnot uzticēšanos, budžeta summas ir jāpalielina. Tas ir kopīgs darbs, kurā sava taisnīga artava jādod visiem līdzekļu devējiem. Palīdzība ir gudrs ieguldījums nākotnē. Iekļaujošas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības veicināšana partnervalstīs ir mūsu savstarpējās interesēs," uzsver attīstības komisārs.
Viņš piebilst, ka tomēr efektīva palīdzība nav vienīgi naudas jautājums. ES jāuzlabo arī palīdzības sniegšana un tās kvalitāte. Tādēļ šajā gadā Piebalgs plāno ierosināt priekšlikumus par turpmākās attīstības politikas skaidrāku orientāciju, labāku sadarbību un lielāku ietekmi uz vietas.
Budžeta ierobežojumi 2009.gadā skāra arī palīdzības jomu, un daudzi līdzekļu devēji, tostarp vairākas ES dalībvalstis, samazināja tēriņus oficiālajai attīstības palīdzībai, kura tādējādi saruka līdz 49 miljardiem eiro (34,3 miljardiem latu) jeb 0,42% no ES nacionālā kopienākuma.
Pārtraucot iepriekšējā gada tendenci, 2010.gadā 17 dalībvalstis palīdzības apjomu atkal palielināja. Tomēr šī summa ir daudz mazāka, nekā bija apņēmusies ieguldīt ES, kura solīja 2010.gadā kolektīvi sasniegt 0,56% no nacionālā kopienākuma. ES palīdzības apjoms bija par 14,5 miljardiem eiro (10,1 miljardi latu) mazāks nekā saistībās paredzētā summa. Desmit dalībvalstis oficiālajai attīstības palīdzībai izlietoja mazāk līdzekļu nekā 2009.gadā.
Komisija pauž atzinību valstīm, kuras ir turpinājušas palielināt savu palīdzību. Trīs no pieciem pasaulē lielākajiem līdzekļu devējiem ir ES dalībvalstis - Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste. Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga un Dānija jau ir sasniegušas un pat ievērojami pārsniegušas 0,7% līmeni. Minimālos mērķus, kas ES dalībvalstīm bija noteikti 2010.gadam, pavisam ir pārsniegušas deviņas dalībvalstis - Luksemburga, Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Somija, Īrija un Kipra.
ES sniedz aptuveni 60% no kopējās oficiālās attīstības palīdzības Āzijai, Klusā okeāna valstīm, Tuvo Austrumu reģiona valstīm, Āfrikas, Karību jūras un Latīņamerikas valstīm.
Jau ziņots, sākot no 2012.gada, valsts budžetā būtu jāparedz pakāpenisks izdevumu kāpums attīstības palīdzībai mazattīstītākajām pasaules valstīm, - intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" saka Piebalgs.
Šogad Latvijas valsts budžetā attīstības palīdzībai atvēlēti 269 lati, - tik mazs attīstības budžets nav nevienā valstī, norāda Piebalgs un piebilst, ka "Latvija ir maza valsts, un visi zina, ka bija nežēlīgs ekonomikas kritums. Visi tomēr skatās savu atbildību. Varbūt, tuvojoties 2015.gadam, kad valstu maksājumiem attīstības palīdzībai jāsasniedz 0,33%, kaut kāda spriedze parādīsies, tāpēc daudz strādāju ar dalībvalstīm, lai tās jau pašlaik pakāpeniski palielina šo summu, lai visi būtu kaut cik stabilā līmenī."
Piebalgs uzsver, ka, viņaprāt, nebūtu pareizi "Latvijai prasīt jau tagad 0,16% no IKP, ignorējot situāciju valstī. Bet, sākot no 2012.gada, budžetā būtu jāparedz pakāpenisks šo izdevumu kāpums vai, vēl labāk, jāpieņem likums par attīstības sadarbību ar skaidrām funkcijām, atbildību un naudas summām.".